Katram gadalaikam savs skaistums. Tā nu es te darbā sēžu, skatos uz pasauli aiz loga - itkā pelēko, bet ar koši dzeltenām liepu un kastaņa lapām, un domāju par to, ka ārā iet itkā galīgi negribas tādā laikā, bet mājās ieritināties siltā, pūkainā sedziņā, pie mūsu lielā loga un vēl ar kādu tejas krūzīti rokās, būtu patīkamāk par patīkamu. Saulainā dienā šadi prieki tomēr mums ir liegti. Kaut gan laika jau tāpat šādām lietām nav un visticamāk nebūs.
Leave a comment