Esmu dusmīga.
Jā, jāsāk tieši ar to, ka esmu ļoti dusmīga.

Sazin cik ilgi gaidu regati, kuru solīja Rīgā viesojamies jau 2006. vai 2007. gadā...
Nekā. Solījumi un prognozes aizmirstas.

Un še Tev. Kamēr es, mierīgs cilvēks, brīvdienās atpūšos un atsvešinos no ziņām (jeb visa, kas ar darbu saistīts), viens burinieks ņem un atpeld.
Vēl jo vairāk. Šī ziņa līdz manij nenonāk arī turpmākās darba dienas.
Bet arī ar to vēl nav gana... 28. un 29. jūnijā bija iespēja kāpt uz burinieka klāja, apskatīt, aplūkot. Un es to uzzinu tieši tad, kad tas viss tikko ir beidzies. 30. jūnija rītā...

Kur pasaulē taisnība?

Ar visu manu neizbeidzamo mīlestību pret buriniekiem, arī mana intuīcija klusēja kā partizāns...
Traģiski! Traģiski tas ir!!!

:(