Pamazām sāku atgūties no pusmaratona distances pievarēšanas.
Nedēļas sākumā biju pavisam bez enerģijas. Bet nu jau ir labāk, derētu vēl tikai izgulēties :) Bet to pēc skates.
Viena lieta, ko nespēju savā prātā aptvert: kā ir iespējams noskriet pilno maratona distanci?... Kādreiz (vismaz vienreiz mūžā katram esot jāpamēģina) gribētos to izdarīt, bet man pat nav izpratnes, kā? Kā kaut kam tādam vispār var sagatavoties?
Vēl kādreiz gribētos skriet NRM stafeti. Varbūt pat nākamgad :)
Un vēl joprojām tā līdz galam neesmu sapratusi, ka mans pirmais pusmaratons ir jau aiz muguras. Tagad tā nedaudz jocīgi, jo nav nekāda konkrēta "skriešanas" mērķa. Ilgstoši biju domājusi par to, kas jādara, lai noskrietu minimaratonu pēc iespējas labākā laikā, bet pusmaratons bija kā tāds "kādreiz arī es to izdarīšu" mērķis. Bet nu tas ir jau izpildīts. Nezinu gan, vai tā ir mana "īstā" distance, jo bija grūti, tā ļoooti grūti... :D Tādēļ it kā nevarētu teikt: tā, tagad es skriešu pusmaratonus vienu pēc otra :)
No otras puses, nav jau tā, ka skrienu tikai konkrēta rezultāta dēļ. Galvenais vienmēr ir bijis pozitīvās emocijas, ko skriešana sagādā.
Tomēr laikam cilvēks tiecas pēc kaut vai neliela pašizaicinājuma... mēģinājuma pārbaudīt: nu un šo es varu vai nevaru? :)