Bet šodien man bija ceriņkrāsas debesis... :)

...is bad enaugh.
Pārāk daudz cukura. Ir jāzina mērs. Pārēdos. :/
Un vēl - pārāk daudz skaitļu un summu... un pārāk daudz nesakritību. Neviens cipars ne ar ko nesakrīt. Tādā ziņā nesakrīt, ka nav nedz tāds, kadam tam vajadzetu būt, nedz arī nekā citādi (kaut vai kļūdaini) aprēķināms no dotajiem "daudzumiem" un cipariem... tiešām sāk tracināt. Vai varbūt ir modē algot stulbas sekretāres? Vai varbūt ir modē novelt visu vainu uz viņām...
Un vēl pār daudz "pāradresāciju"... ir viegli pateikt: "nejautā man, jautā kadam citam" un kāds cits atkal atbild to pašu. Tas ir ērti, jo gala beigās visi var vainot Tevi un vienīgi Tevi pašu.
Un vēl - par daudz neērtību un aizvainojuma... par visādām lietām. Sēdēju pretī zaļajai taurenīšlampiņai un acīs saskrēja asaras. Bet, senkgād, man gadījušies pāris jauki kolēģi...

Nu ja. Pietiks. Eju vannā :) pagulēt sokolādes burbuļos...

PRIEKŠVĒSTURE:
Nomazgāju vannu un atstāju atvērtu ūdeni - lai tā piepildās, iepilināju savu "šokolādes" sīrupiņu, lai ir foršas putas un... aizgāju tikmēr, kamēr pildās un putojas, traukus nomazgāt. Ik pa brīdim pačekoju, vai ūdens nav par karstu vai par aukstu utt... mazgāju traukus... ilgstoši... vēl un vēl... un tad izdzirdēju jocīgu skaņu, raksturīgu ūdens trubu dūkoņai... atcerējos par ūdeni, kas jau noteikti (ņemot vērā laika ilgumu) tek pāri malai un ir nopludinājis manas vannasistabas grīdu... apakšstāva kaimiņienes griestu remonts ... manas salīdzinoši nesen izremontētās vannasistabas bēdīgais izskats "pēc"... ehh. Skrēju, protams, uz vannasistabu!!!... Ā, nu jā, es taču jau labu brīdi pirms tam, ejot garām vannasistabai, aizgriezu ūdeni... tadām! :D