Tādā megapolē kā Pekina transportam ir milzīga nozīme. Kaut vai tādēļ, ka cilvēku un braucamrīku ir tik daudz!
Taču, lai arī cik jocīgi tas man pašai neliktos, no pirmā acu uzmetiene satiksme pilsētā neizskatījās pārāk noslogota... Varbūt tādēļ, ka ieradāmies nedēļas nogalē, turklāt naktī... :)
Jāatzīst, ka tomēr Pekinas transporta sistēmai ir sava, diezgan izteikta specifika. Protams, satiksme šeit ir daudz haoriskāka kā mums ierasts, skaņas signāls tiek lietots nepārtraukti, piemēram, pirms gandrīz katra krustojuma, lai pabrīdinātu ikvienu, kas varbūt iedomāsies izbraukt no šķērsielas. Skaņas signāls tiek lietots arī braucot garām riteņbraucējiem (kuru Pekinā ir ĻOTI daudz), kā arī kājāmgājējiem, kas bieži vien diezgan brīvi pastaigājas pa ielu pat pie noslogotas auto satiksmes. Vienvārdsakot, diezgan liels haoss :) Tomēr pie tā diezgan ātri pierod, jo arī šajā haotiskajā padarīšanā ir sava sistēma. Drīz vien tu sāc uztvert par normālu to, ka vadītājs uzpīpina riteņbraucējam vienkārši informācijas pēc, bet riteņbraucējs uzpīpina tev, gājējam, arī tāpat - informācijas pēc, lai tu pēkšņi neizdomā skriet zem riteņiem. Bet tas nav agresīvi, tas ir vienkārši tā pierasts :)
Un cik te ir riteņbraucēju un braucamrīku veidu... Parastie, tradicionālie velosipēti, velosipēdi ar groziņiem, kuros bieži vien sēž kāds piemīlīgs suņus (vai pat divi) vai arī ir iekrauts puravu sainītis vai maisiņš ar vistas olām, tāpat vēl velosipēdi ar piekabēm (mazām, lielām, vidējām, tukšām, piekrautām, neiedomājami pārkrautām...). Protams, velorikšas - arī ļoti iecienītas. Arī labs veids kā iekasēt naudiņu no tūristiem :) Paver vadītājiem ne tikai peļņas, bet arī labas šmaukšanās iespējas :) Vēl ir tāds interesants transporta līdzeklis, kuram nosaukumu nezināšu, bet izskatās tā, it kā velosipēdam pa virsu būtu uzcelta maza kabīnīte. Skats diezgan komisks, tomēr šāds transportlīdzeklis ir diezgan izplatīt. Tā kabīnītes bieži vien ir rotāta ar dažādiem budisma elementiem un izskatās diezgan mājīgas, cik nu tāda maza kastīte uz riteņiem vispār var izskatīties mājīgi...
Ielu malas bieži vien ir piepildītas ar riteņiem, bieži sastopamas velo nomas kā arī mazas, pārvietojamas velo darbīciņas, ja tās tā var nosaukt. Tās parasti izskatās pēc skapja/kastes, kurai blakus sēž pats velo meistars.
Riteņbraucējiem bieži vien ir atvēlēta sava josla - turklāt liela un plata :)
Atpūtas parkos ir sastopamas advancētākas velo nomas, kurās ir iespēja tikt pie velo, uz kura vienlaikus minas divi vai trīs cilvēki. Redzējām pat čētrus cilvēkus uz viena velo: 3 minās un vēl mazā meitenīte sēdēja aizmugurē uz bagāžnieka. Skats tiešām labs! :)
Vēl ir daudz visdažādāko motorolleru u.tml. braucamrīku. Neorientējos šādās lietās, tomēr pēc to klusās skaņas noprotams, ka tie visticamāk ir darbināmi ar elektrību vai vēl kādā interesantā, man nezināmā veidā.
Vēl Pekinā ir pa pilno busu, trolejbusu un gan jau arī tramvaju. Ar pēdējiem gan nesanāca tā īsti sastapties, tādēļ neņemos apgalvot. Tomēr busi gan Pekinā ir forši. Viens brauciens bez speciālas mēnešbiļetes maksā 1 juāni (~ 7 santīmi). Pieņemu, ka ar mēnešbiļeti vēl lētāk, taču ej nu sazin, kur to iegādāties un kā to vispār paskaidrot pārdevējam. Atkārtošos - ķīnieši angliski nerunā gandrīz nemaz. Turklāt 7 santīmi par braucienu manā izpratnē tāpat ir ideāla cena :) Iekāpjot autobusā, juānis ir jāmet kastē blakus vadītājam. Vadītājs ne vienmēr seko līdzi tam, kas īsti tiek mests iekšā. Atlikums, manuprāt, arī netiek izdots.
Lielo pilsētu priekšrocība ir metro. Arī Pekinā tāds ir, turklāt ļoti ērts lietošanai, ja pat es jau pāris pirmo dienu laikā iemācījos tajā orientēties bez problēmām. Viena brauciena cena ir 2 juāņi (apmēram 14 santīmi). Tieksme pēc apdomības pirmajā metro izmantošanas reizē lika man iegādāties uzreiz vairākas biļetes - ar domu par atpakaļceļu utml., taču izrādījās, ka biļetes ir derīgas tikai iegādes dienā un stacijā. Bet tā kā tie bija tikai 14 santīmi par biļeti, nebiju pārāk apbēdināta, vēlāk vakarā atklājot savu kļūdu.
Vēl viena pozitīvā iezīme - zīmes un paskaidrojumi angļu valodā. Metro visur ir zīmes ne tikai ķīniešu valodā, bet arī angliski, turklāt ar dažādiem noderīgiem papildpaskaidrojumiem.
Un vēl par sastrēgumiem... Sanāca tikt arī tādos, taču kaut kā nebija tik traki kā kādreiz skolas laikos gadījies Kr.Valdemāra lielā :D Bet es tiecos domāt, ka man vienkārši paveicās. Ā, vēl kas - pirmdienas rītā metro gan ir diezgan iespaidīgs skats, jo cilvēku ir vienkārši jūra un nokļūšana līdz iekāpšanai var ievilkties diezgan ilgstoši... Tomēr tas taču ir saprotams - cilvēku Pekinā ir TIK DAUDZ! :)
P.S. Bildes diemžēl nav manas, jo manām šobrīd netieku klāt (tās ir citā datorā)... Tomēr šie attēli tik ļoti raksturo Pekinu, ka nevarēju atturēties no pievienošanas! :)