Pēc emocionālā un spēkus izsmeļošā kāpiena Augto Tatru virsotnē Slavkovsky Stit (2452 m v.j.l.), bijām nopelnījuši sev atpūtas dienu. Bet sauksim to par tūristiskās kultūrprogrammas izpildi ;) Tātad bija nolemts apskatīt tuvumā esošās pilsētas un pilsētiņas.
Sākām ar jau iemīļoto Poprad - tuvumā esošo pilsētu aptuveni Jelgavas lielumā, kur jau sazin cik reizes braukts cauri u.tml. :)
Atskaitot kārtīgās bloka mājas pilsētas jaunākajā daļā un kā vienmēr fantastisko kalnu skatu, kas slejas pāri māju jumtiem, nekas cits te vēl nebija redzēts.
Šoreiz neaprobežojamies ar braukāšanos un iepirkšanos, bet ejam skatīt Popradas vēsturisko centru jeb Spišska Sobota apgabalu, kas interesantā veidā neatrodas pilsētas centrā, kā tas manai tradicionālai domāšanai ir pieņemts, bet gan pilsētas nomalē.
Vieta skaista, sakopta, krāsaini namiņi, dakstiņu jumti, visur zied puķes, kā arī māju dārziņā aug persiku koki, pilniem zariem oranžo augļu. Vienīgi diezgan jocīgi likās tas, ka ielas gandrīz pilnīgi tukšas, cilvēku tikpat kā nav automašīnu arī, veikali tiek slēgti ciet 13:00 (ja vispār ko tādu izdodas atrast).
Apskatam, papriecajamies un dodamies tālāk uz izslavēto Levoču, kas pazīstama ar skaisto pilsētas apbūvi, ko ieskauj pilsētas mūra sienas. Tepat atrodas arī pasaulē augstākais gotiskais koka altāris, ko gan diemžēl tuvplānā mums redzēt neizdevās, jo baznīca bija apmeklētajiem slēgta kāzu dēļ.
Tas nekas, izstaigājam pilsētas centru, kas tiešām ir skaists un priecē ar savu sakoptību. Turklāt te var dabūt superlētas pusdienas superskaistā restorānā :) Man laikam izmaksāja ap 3,6 eiro (ieskaitot vīna glāzi).
Dodamies tālāk. Nākamā un pēdējā šīs dienas plānā ir pilsētiņa Spišska Novy Ves, kas man turpmāk asociēsies ar kāzām un auto taurēšanu.
Nolikuši auto, dodamies uz galveno apskatāmo ielu, kur atrodas vairākas baznīcas u.c. arhitektūras brīnumi. Kāzas - vienas pēc otrām, pretī nākošie jaunie pāri, kāzu viesi ar puķu pušķiem rokās, pie vienas no baznīcām jaunais pāris vēl tikai saņem pirmos apsveikumus, zvana baznīcas zvani... turpat pie nākamās ēkas, kas laikam ir pilsētas dzimtsarakstu nodaļa, jau cits jaunais pāris pozē fotogrāfam... un apkārt braucošās mašīnas nenogurst taurēt jaunajiem par prieku :)
Labi, vienai dienai kultūrprogrammas pietiek, nolemjam doties atpakaļ uz dzīves vietu, kur vel jāiemēģina vietējie labumi, piemēram, āra galdiņi un šūpoles :)
Un tad... mums pieslēdza internetu un es zaudēju abus savus vīrišķīgos ceļojuma biedrus uz vairākām stundām...
Bet tagad mums visiem trijiem ir kalnainas profilbildes draudzīgajā portālā :D