Vēl viena šīs nedēļas jaukā lieta...
Franču maiznīca Ģertrūdes ielā.
Fantastiska :)
Labi, nav nekas tāds īpašs un vēl sazin kāds. Bet neko tādu jau arī nevajag!
Pietiek jau ar to, ka skan franču mūzika, tuvumā kāds runā franču valodā, gaiss smaržo pēc karstās šokolādes un kārtainās mīklas izstrādājumiem un sienas rotā Vidusjūras ekspresionisma motīvi.
Ideāla vieta man.
Varētu tur vienkārši dzīvot :)
Iegādāt rīta kruasānu un tēju ar laimu, šķirstīt kādu avīzi vienkārši šķirstīšanas pēc un skatīties uz otas triepienu atstātajām košajām un saulainajām pēdām.
Tā sapnis par Nīcu un Francijas dienvidu piekrastes mazajiem ciematiņiem tiek atdzīvināts sekundes simtdaļas laikā.
Gribas atkal tur... :)
Kur vienmēr prieks un saule.
Kur jūra ir tik koša, ka sāc apšaubīt realitāti :)
Kur franču onkuļi nāk no maiznīcas ar pilnu iepirkumu maisu garajām franču maizēm.
Kur Nīcas tradicionālo ēdienu restorāns ar visādiem vietējiem brīnumiem...
Un tas mazais maizes veikaliņš, turpat aiz stūra no viesnīcas... kur no rīta ietecams doties pēc siltiem kruasāniem un neparastiem maizes veidiem, kā arī svaiga tiramisu - brokastīm.
Ā!! Es gribu :) gribu :) gribu :)