Svētdienas vakarā bijām uz teātri un es raudāju. Tā pa īstam. Sen nebiju raudājusi teātrī. Godīgi sakot pat īsti neatceros, vai vispār esmu kādreiz... kaut gan, zinot mani, noteikti esmu. Bet izrāde bija tik jauka, reizē smieklīga un skumja, skaista un traģiska, rotaļīgi viegla un sirdi aizkustinoša. Gribās vēl. Un attkal gribās pārrakstīt beigas :)
Leave a comment