| |
[13. Mar 2012|18:51] |
"....Есть два маленьких огня, две крохотных мечты,
Живущие под тем, что называют солнцем ....
.... Каждый вечер шаг назад,
Белый лист, день сурка.
И погода ни к чему, можно и не ждать.
Нужен только этот взгляд, этот миг!
И боженька слегка подтолкнет тебя к нему
Если можно так сказать ...." |
|
|
| |
[16. Feb 2012|10:43] |
Jo vairàk dzenamies pèc panàkumiem darbà, materiàlàm vèrtìbàm un jauniem izaicinàjumiem brìvajà laikà, jo vairàk attàlinamies no mìlestìbas. |
|
|
| |
[11. Feb 2012|00:48] |
...Brīžiem viņa neskatās uz mani....
Priekš žurnālista tev ir slikta intuīcija
Viņa neskatās uz tevi tāpēc, ka baidās izkust, ja paskatīsies... |
|
|
| R. Tagore |
[1. Feb 2007|15:21] |
Es ilgojos tev pasacīt tos vārdus sirsnīgos, kas man tev sakāmi, bet nedrīkstu, jo baiļojos, ka mani izsmiesi. Tālab pats sevi apsmeju un jokodamies savu noslēpumu satriecu. Es savas sāpes nicinu, jo baiļojos, ka darīsi to tu.
Es ilgojos tev pasacīt tos vārdus patiesos, kas man tev sakāmi, bet nedrīkstu, jo baiļojos, tu neticēsi tiem. Tālab es slēpju tos un runāju pavisam citādi, kā domāju. Es savas sāpes nejēdzībā pārvēršu, jo baiļojos, ka darīsi tu to.
Es ilgojos tev pasacīt to vārdus visudārgākos, kas man tev sakāmi, bet nedrīkstu, jo baiļojos, tu pārpratīsi tos. Tālab es lietoju pret tevi vārdus nelaipnus, ar spēku dižojos. Man patīk pārestības darīt tev, jo baiļojos, tev mūžam svešas paliks ciešanas.
Es ilgojos tev klusu ciešot līdzās nosēsties, bet nedrīkstētu, jo baiļojos, ka lūpas pateiks to, ko sirds man jūt. Tālab tik pavirši es tērzēju un pļāpāju un savu dvēseli aiz tukšiem vārdiem paslēpju. Es nežēlīgi apejos ar savām ciešanām, jo baiļojos, ka tu pret viņām vari izturēties tā.
Es ilgojos no tevis projām iet, bet nedrīkstu, jo baiļojos, tu manu gļēvulību saprastu. Tālab es turu savu galvu augstu paceltu un bezrūpīgs pie tevis ierodos. Lai sāpīgi man tavu acu dzēlieni, tie tomēr mūžam dara manas ciešanas.
/Rabindranats Tagore/ |
|
|
| |
[31. Jan 2007|09:57] |
Kas ir aizsniegti griesti?
Apziņa, ka par zemiem.
/Ojārs Vācietis/ |
|
|
| teksts, ko gribēju jau darbā iecitēt |
[26. Jan 2007|19:57] |
"Latvijas politiskie analītiķi nu ir ieguvuši jaunu kritēriju tam, vai kāda amatpersona negatavojas demisionēt. Proti, veselības eksministrs Gundars Bērziņš laikrakstam Diena (18.01.2007.) norādīja, ka acīgākie jau gan būtu varējuši nojaust par viņa nodomiem - viņš taču esot sācis atlaist garākus matus. Tātad tagad amats rokā: ja kāds "čiekurs" izskatās ilgāku laiku pie friziera nebijis, kaut kas nav labi".
Avots: Informatīvi analītisks nedēļas žurnāls "Nedēļa" 22.01.2007. |
|
|
| |
[26. Jan 2007|09:36] |
- (..) cilvēki audzē piectūkstoš rožu vienā paša dārzā ... un neatrod to, ko meklē. (..) Un tomēr to, ko viņi meklē, var atrast vienā pašā rozē vai ūdens lāsē ...
/Antuāns de Sent-Ekziperī/ |
|
|
| |
[24. Nov 2006|09:02] |
Tad apstājās laiks,
Un tā bija mīlestība.
Jo tikai mīlestības priekšā tas apstājas.
Un sekundes varēja grābt kā smiltis
Un sviest uz vienu vai otru pusi -
Tam nebija nozīmes.
Un nebira ziedlapiņas.
Un nerūsēja dzelzs,
Un mēs vairs nemācējām skaitīt.
Un tas ir tas skaistākais -
Ka mīlestība neprot skaitīt.
/Imants Ziedonis/ |
|
|
| Tā ir patiesība |
[2. Nov 2006|16:30] |
Šodien mums nav laika pat paskatīties vienam uz otru, nav laika runāties, priecāties vienam par otru....
Tā mēs aizvien mazāk un mazāk satiekamies viens ar otru. Pasaule iet postā mīļuma un laipnības trūkuma dēļ. Cilvēki mokās mīlestības sāpēs, bet mīlestībai neatliek laika, jo visi ļoti steidzas. /Māte Terēza/ |
|
|
| A. Atbilde |
[2. Nov 2006|16:17] |
Atbilde Viņam par mūsu gadu starpību.
"Mīlestība nekad neskatās dzimšanas apliecībā; neviens nemīl dievieti tāpēc, ka viņai ir tik vai tik gadu, ka viņa ir skaista vai neglīta, stulba vai gudra: sievieti mīl tāpēc, ka mīl." /Onorē de Balzaks/ |
|
|