Noskūpstīju. Un ne reizi vien. :) Par to aizmiršanu- tas bija tēlains paspilgtinājums. Protams, ka tāda lieta neaizmirstās. :) Par sāpēšanu- tā kā es esmu emocionāls un ātri pieķeros cilvēkiem, tad es domāju, ka ja kas, tad es droši vien pārdzīvošu pat vairāk. Un meitene zina, kā ir. Tā ka viņa nedzīvo ilūzijās. Bet par to labo draudzeni- 100% ka tā nav. Nav viņa manī saķērusies. Un tāpat es. Mēs jau arī par to esam atklāti runājušies. Kā mēs uztveram un izjūtam viens otru.

(Reply to this) (Thread)

Un? Kaut kas notika? Tev pašam iekšā=sajūtas? Mēs ikviens esam emocionāls un pārdzīvojam :) Mēs ar daudz runajām. Un viņš kā "partizānis" klusēja, jo zin kur ir tā fīča? Labi, mēs būsim draugi, mēs satiksimies, bet es varu būt tev blakus un tas ir vairāk, kā nekas!!!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Sajūta, kā jau skūpstoties. Par to otru meiteni- nav pat tā, ka viņa censtos mani satikt. Kad sanāk, tad saskrienamies, izpļāpājam dzīves bēdas un priekus, un viss. Es zinu, uz kādiem džekiem viņa pavelkās, zinu to, ka neiemīlās, kopš vienīgās loves u.t.t. Tur pat nav ko skaidrot. Es esmu pieredzējis, kad meitene slēpj savu saķeršanos un zinu, kuri simptomi liek būt aizdomās un šajā gadījumā nav pat tādu simptomu.

(Reply to this) (Parent)