| |
[24. Jun 2009|21:18] |
Jau otrā stunda kā jūtos kā iebaidīta stirna, neskatos spogulī, jo zinu jau tā pat, ka skatiens arī ir iebiedēts.
Trīcu, ir bail, jūtos vientuļa un saprotu tikai vienu- viens teikums un man jau birs asaras
Jā, es zinu man ir šīs nakts laikā jāspēj saņemties, atrast spēku, lai rīt visi redzēt un domātu, ka esmu MegaZaķis, spējīgs racionāli bez emocijām domāt un rīkoties.
Bet tagad man ir ļoti bail un vientuļi.... |
|
|
