| Roma- otrā diena |
[22. Okt 2008|21:20] |
Pamodos un jūtos kā cilvēks. Pirmā doma, es esmu takš Romā.
Šodien apskatījām- Trevi strūklaku, Panteonu, Navona laukumu un tās apkārtni.
Secināju, ka esmu mazs Duracell zaķītis, kas var iet, iet un iet, bet kas ir viesnīcas numuriņā, tad vienkārši apstājas. Liels paldies, ka man ir In, kas pasaka, es gribu apsēsties un iedzert kafiju un tas bija tieši laikā, jo jāatzīst godīgi, ka bijām jau aizgājušas uz citu pusi. Stunda nesteidzīgas kafijas dzeršanas bija vislabākais, jo bija iespēja mierīgi izbaidīt Romas gaisotni un mazliet ar žēlumu, skaudību skatīties uz tūristiem, kas pagāja garām- noguruši, knapi sper soļus un acīs jau parādās vienaldzība.
Izejot no kafejnīcas bija In un man jau otrā elpa un pašas brīnījāmies, kāpēc mēs neredzējām norādes?!?! Vēl kafejnīcā sēžot es In teicu, ka būtu lieliski, ja šovakar redzētu Vatikānu vakarā, jo tas ir pavisam savādāk, kā dienas laikā redzēt. Mirklī, kad mēs vienkārši devāmies uz priekšu es skatos un saprotu, ka esam ļoti tuvu Vatikānam un būs, tomēr būs iespēja In parādīt Vatikānu vakara gaismās.
Protams, pirms tam tikām nepajokam apdāvinātas ar „laimi” un „veiksmi”, jo virs mums riņķoja entie man jau likās, ka simti putni un viņu ”dāvaniņas” nāca no debesīm mirkļos kad vismazāk gaidīji :P
Lieliska sajūta, ieēst uz tilta skatoties uz Vatikānu Latvijas maizi un no brokastīm paņemtās pastētes :P
Dīvaini un mazliet kaitinoši, ka pagājušo reiz nevarēju nevienu sazvanīt, bet varēju sūtīt sms, tad šoreiz varu sazvanīt, bet nevaru sūtīt sms! Lieta, kas man lika saskumt bija Latvijā pirktās baterijas, jo pirku par bargu naudu un varēju vien kādas desmit bildes uztaisīt un viss! Nācās pirkt šeit, lai var turpināt bildēt!
Lietas, ko es ar vien vairāk mācos ir neskatīties pretim nācējam acīs. In mani ik pa laikam parāj un dusmojas, bet es tiešām mācos, jo es cilvēku sāku skatīt no acīm un tikai pēc tam viss pārējais. Protams, būdama vēl Rīgā es konstatēju, ka esmu aizmirsusi saulesbrilles un tieši šeit man viņas noderētu, jo tad varētu paslēpties. Šodien pat stāvējām metro stacijā un es biju vienīgā no ļaužu pūļa ar blondiem matiem vēl viena bija, bet vairāk ar tādiem dzeltenīgiem. Šodien In gāja un pa ielu un es pāris soļu uz priekšu un tad sekoja teksts: „Ejot aiz tevis es redzu, kas notiek ar vīriešiem, kad esi pagājusi garām!” Jā, vakar jau bija šie skatieni, bet nu šodien ar vien vairāk un vēl svilpieni, kas uz mani nekādu reakciju neatstāj ne Rīgā, ne šeit. Laikam man nav pietiekoši liela pašapziņa, jo sevi par skaistu neuzskatu, bet šeit ieraudzīt „blondu grēku”, kad visu laiku nāk vien tumšiem matiem ir atšķirība, kā In teica, es tevi visu laiku redzu tu atšķiries- blondi mati, sarkanas bikses. Man gan grūtāk, jo In ir melni mati un ik pa laika ir sajūta, re, kur In! Ai nē, tā nav viņa, jo tai nav mugursomas!
Ar vien vairāk novērtēju, ka pats savu laiku plānojot vari nesteidzoties, pamosties, iet kur izdomā un sajust vakara Romu, kad iedegas laternas, mājas un tilti tiek apgaismoti un veikali jau tiek slēgti.
Arī šodien bija lietas, kas atgādināja par Latviju – latvieši pie Trevi strūklakas un pele, kas šoreiz bija kā interjera elements virtuves traukiem, tieši sviesta trauka rokturītis :P |
|
|
