Varbūt man šobrīd emocijas valda pār prātu un man būtu nepieciešams atdalīt divas lietas 1-darbs 2- "tirlinš".
Šodien pat dodoties uz savu darbu domāju par vienu, nevis par to - kāds būs jaunais darbs, bet gan vai spēšu "sadzīvot" ar to "tirliņu" un visu laiku cenšos saprast un iejusties tā "tirliņa" ādā, kapēc viņš tā rīkojas, nu ne jau tāpēc, ka es viņam patiktu ir kaut kāds "slēptais akmens", ko es nespēju atrast. Zinu to, ka konkursa pēdējā kārtā bija trīs kandidāti es un vēl divi studenti. Sāku domāt, ka varbūt, viens no studentiem ir bijis tuva paziņa kādam no "galvenajiem" un tas "tirliņam" nav paticis. Visas brīvdienas (un joprojām) domāju kāpēc tāda labvēlība pret mani? Tādi padomi, kā ar vadību runāt, kādam ir jābūt sarunas tonim, ka jāierodas kādas 5 min pirms sarunas!