minija - 13. Augusts 2009 [entries|archive|friends|userinfo] minija [ userinfo | sc userinfo ] [ archive | journal archive ]

13. Augusts 2009

[13. Aug 2009|01:01] Tā visi gurķi ir salikti burkās un ir tāda laba darba padarīšanas sajūta, neskatoties uz to ka pēdējās burkas tikai taisītas mazliet jau ar acīm ciet :P . Protams, gribas cerēt, ka arī man kāda gurķa burciņa tiks :P :) Vispār par virtuves šiverēšanu un rosīšanos man patīk ar vien vairāk un vairāk un kaut kas tanī „ziemas krājumu” gatavošanā ir maģisks. Kaut kā ar vien vairāku domāju, ka vajadzētu pamēģināt sagatavot kādu ievārījuma burciņu. Nu kaut kā tas viss vilina :) link Gribi pateikt kaut ko?

[13. Aug 2009|15:58] [Tags | pārdomas ] Drausmīgi daudz viss, kas domājās. Saņēmu šodien papīrus. Sēžu un skatos, ko darīt?!?! Pagaidām atbildes nav. Ik pa laikam pārņem šausminošas bailes, ka tik daudz zini, ko nemaz negribētos zināt! Domājās, par to, ka ir jādzīvo šodien, nevis pagātnē un arī ne nākotnē. ŠODIENĀ! Jā, ir jābūt sapņiem par skaisto nākotni, bet nedrīkst sapņi gūt virsroku pār tagadni. Domājās, par to, ka katru rītu ir viens ceļa posms, kad es sajūtos Romā un katru rītu šī sajūta patīk un vienlaicīgi liekas sāpīga. Domājās, par to, ka ļoti lēni, lēni, bet es sāku atgriezties tanī sajūtu posmā, kad neparko neiespringu un bija tā viegli, viegli, kad no rītiem pamosties un vari palasīt grāmatu, kad paņem kafijas krūzi rokās un ielien zem segas, kad vari vienkārši neko nedomājot sēdēt pie loga. Pašai ar sevi ir interesanti – ir sajūta, ka atgriezies atpakaļ, tikai „uzlabotā variantā” un tā kā ir tagad ir jābauda šis mirklis, jā būs vēl labāk :P Šodien līdz mazām, mazām asarām acīs es sevi atturēju nezvanīt un neko neteikt, bet kaut kā automātiski paskatījos cik tad maksā biļetes uz Romu un tā cena bija tik, tik vilinoša, un ja vēl pats zini, ka tagad esi pati sevi „uzlikusi uz diētas”, jo ir tik daudz citas vajadzības, tad ir tā kā pašu labāko, pašu mīļāko lietu uzliec pašā augstākajā plauktā, lai acis neredz un sirds ir mierīga. Es jau zinu, ka kaut kādu laiku spēšu noturēties, bet būs periods, kad atkal slūžas būs vaļā. Vispār apbrīnoju sevi, jo nekad iepriekš tā nebiju darījusi, ka pati skatos uz kurieni var aizbraukt, jā var jau domāt, ka zemapziņa saka, ka vajag vismaz sajust, kas ir/bija vasara, ja tur kur ir vasara Tu to neizmantoji, jā varbūt zemapziņa saka, ka gribas mukt no visiem, bet patiesībā tas neko neatrisinās. Dažreiz vajag iet pretī tam no kā baidies vai stāvēt un ļaut, lai aplej ar aukstu ūdeni. link Gribi pateikt kaut ko?

[13. Aug 2009|21:57] [Tags | postcrossing ] Tiek strādāts tik daudz, ka pat līdz postcrossing netieku, vienīgais, ko izdaru ir iereģistrēju kartiņas, tad jau ir daudz :) būs šodien jāapsēžas un jāuzraksta, lai atkal viss tas process turpinātos. Man viņš ir tāds viļņveidīgs :P šodien gan ir sajūta, ka joprojām es smaržoju pēc gurķu marinādes :P link Gribi pateikt kaut ko?

[13. Aug 2009|21:58] Man patīk, kā māsa izdomāja mani apsveikt vārda dienā, lai gan es jau teicu, lai sveic mani sestdien, kad visi tiks apsveikti, citādi es būšu vienīgā, kurai nebūs dāvanas :P Bet mana sveikšana sākās tā- atnāku mājās un uz ledusskapja ir liela vēstule, kurā ir pateikts, ka man mana dāvana jāatrod. Pirmā līmlapiņa ir uz galda ar mīklu, kas ir jāatmin un tad varēs zināt, kur ir nākamā lapiņa. Secināju vienu, ka man ar mīklas minēšanu ir visai grūti :P ja vien uz lapiņas nebūtu bijusi „priekšā teikšana” :P Kauns jau bija zvanīt, ka pie ceturtās lapiņas atzīt, ka sorr, bet tev kaut kas ir nogājis greizi, jo man nesanāk tālāk kur iet un meklēt. Protams, atradu dāvanu ejot un minot uz lapiņām mīklas, bet kā jau māsai teicu vajadzēja tev nākt pie manis un skatīties, kā es minu, jo manas sejas grimases no smiekliem līdz izbrīnam vien ko bija vērtas. Vispār man šitā patīk saņemt dāvanas :) Vēl vakarā ejot dušā atradu dažas lapiņas, ko ejot garām nemaz nebiju ievērojusi :) link Gribi pateikt kaut ko?

Kā blondīne iepērkas laivu veikalā :) [13. Aug 2009|21:59] Man bija dots uzdevums nopirkt tētim uz dzimšanas dienu dāvanu- laivas elektrisko pumpi. Tad nu es piebraucu pie laivu veikala un redzu trīs vīriešus stāvam un kaut kā viņu acīs izlasu, ka šis zaķis, jau pie mums nebrauc :P Ha, cik viņiem bija liels pārsteigums, ka šis zaķis dodas taisnā virzienā uz laivu veikalu. Protams, ir svarīgi parādīt cik nu liels esi spečuks par laivām, lai jau saprot, ka ne jau arī ar blondiem matiem var šo to zināt par laivām (tas jau nekas, ka vienīgais ko es zinu, kāda ir šī laiva :P, bet tas jau visiem nav jāzina) nu, lūk, tad es bez jebkāda mulsuma pasaku, ka man vajag konkrēto modeli laivas pumpim. Tad nu man pārdevējs sāk, pārliecināt, ka varbūt lētāku modeli utt., uz ko man ir viena atbilde, ka man ir pasūtīts šis modelis un es to pirkšu un pasaku, ka es dāvinu un pati nelietošu. Samaksāju un tūlīt jau došos prom, bet pārdevējs man vēl sāk stāstīt par pumpja labajām īpašībām, par pumpja lietošanu, par ventiļiem, bet es tik atbildu, ka man tā ir dāvana :) skatos, pašam pārdevējam ik pa laikam ir smieklīgi, jo pats, saprot, ka mani aiztur ar visādiem stāstiem un es pacietīgi klausos un neko pretī nesaku. Vārdu sakot, pārdevējs laimīgs līdz ausīm, jo parunāja ar blondīni :) :) :) link Gribi pateikt kaut ko?

navigation [ viewing | 13. Augusts 2009 ] [ go | Iepriekšējā diena|Nākošā diena ]