| |
[3. Sep 2008|10:30] |
Pirmās mācības stundas ir pieveiktas un šobrīd ir tāda sajūta, ka IR, IR !!!! Neskatoties uz to ka „tautas” bija daudz, telpa maza un nav gaisa, bet manas sajūtas joprojām ir ka varētu klausīties un klausīties…
Kaut kādā mirklī vakardien secināju, cik patiesībā mūsu profesija un dzīve mums liedz saredzēt lietas, kas notiek pa labi un pa kreisi, jo ir tikai „viena taisnā strīpiņa” mājas, darbs, mājas un atkal viss no sākuma.
Sajūta, ka esi izmācījies, ir grāds un tagad vari „gulēt uz lauriem”, bet kad atkal sāc mācīties esi pārsteigts, cik daudz ir nezināmā un cik daudz vēl gribas zināt un atkal atgriezties pie sajūtām un domām, ka pasaule ir interesanta un ļaut sev ieraudzīt šo interesantumu Tev piespēlētajās dzīves situācijās… |
|
|
| |
[3. Sep 2008|10:53] |
Izlasīt pie f_g, ka esmu: „Iemaniijusies kljuut par reaalaas dziives draugu” un man garstāvoklis atkal ir uz visiem 100% un stresainie kolēģi, kas no rīta jau paspēja mani sadusmot tā arī atkal paliek ar savu žulti pie sevis, bet es atkal esmu spīdoša zvaigzne (nevajag šeit saprast un lasīt kā manu iedomību), bet mans novērojums, ka cilvēkus tracina, ka otrs smaida un cenšas skatīties vairāk ar ironiju uz konkrētām situācijām.
Atziņa- dzīvē svarīgākas tomēr ir draugu attiecības un būt viņiem blakus, kad tas ir nepieciešams, bet neņemt katra kolēģa „uzbraucienus”, jo viņš jau noteikti ar kreiso kāju un ir izkāpis no gultas :P un tā ir un paliek viņa problēma, bet nemēģiniet savu problēmu uzkraut man un pateikt, ka tā turpmāk būs mūsu kopējā problēma :P :D |
|
|