| |
[2. Sep 2008|09:37] |
Visi, kas teica, ka es iešu mācīties un ka vēlas, lai es mācos, es šādus tekstus dzirdot, biju ar visām četrām pret, bet tagad man atkal ir skola un šodien pirmā skolas diena :P Tāda dīvaina sajūta, kad pagājušas nedēļas ceturtdienā uzzināju, ka esmu pieņemta- uztvēru visu kā tā tam ir jābūt un viss ir kārtībā, bet šodien kad būs pirmā skolas diena :P sāku stresot, jo kopš pēdējā skolas apmeklējuma ir pagājuši divi vai varbūt jau trīs ?! gadi un otrs, kas mani vēl vairāk biedē ir tas ko māsa teica: „Tu būsi vecākā no visiem skolēniem :P” Atceros, kad iesniedzu dokumentus, kur viens no papīriem bija mans izglītības dokuments- maģistra grāds, tad sarunas valoda bija pavisam savādāka, nevis kā, ka atkal ir atnācis 9. klases skolnieks…
Vispār par to mācīšanos un profesiju man šobrīd ir tādas dīvainas pārdomas, jo uz/ap šo profesiju es vairāk kā divus, trīs gadus esmu apkārt staigājusi un iespējams saņemot visādas zīmes par jaunu zināšanu apguvi es tām nepievērsu nekādu nozīmi, kaut gan es zinu pirmo reizi, kad es sapratu, ka man patīk…(iespējams, ka tā arī bija pirmā zīme)
Šodien nākot uz darbu padomāju, ka ja es nebūtu mainījusi savu dzīvi un šobrīd būtu tur kur biju- es arī nebūtu vispār domājusi par jaunu profesiju un kur nu vēl iestājusies un sākusi mācīties…
Āāāāā un vēl, nejautājiet kur mācos, ļaujiet man nolikt pirmo sesiju un tad jau es pateikšu... |
|
|