| |
[3. Aug 2008|01:14] |
Jau no divpadsmitiem naktī ik pēc pāris stundām pamostos. Līst, bet nez kāpēc mani tas nenomierina un neliek līksmot, lai gan saku, ka labāk, lai līst.
Logs plaši atvērts istabā ienāk nakts gaiss un visu laiku domāju, ka NEGRĪBAS BRAUKT PROM, NEGRIBAS, NEGRIBAS, NEGRIBAS...bet svētdien ir Nikolai dzimšanas diena un nākamā nedēļā šis tas ir jāpadara pa mājām un ļoti labi zinu, ka tā nedēļa paies vienā elpas vilcienā un tas mani vēl vairāk liek dusmoties un skumt. |
|
|
| |
[3. Aug 2008|07:18] |
|
Šodien rīts smaržo pēc rudens it kā būtu jau septembra pirmās nedēļas- dzestrs gaiss, auksts vējš un ja vēl paskatās, ka kaimiņa dārzā zied gladiolas un asteres, tad vispār ir pilnīgs „čau”, bet šeit vispār daba skrien vismaz divas nedēļas uz priekšu, šeit ātrāk kļūst vēsāks, ātrāk atnāk pavasaris, ātrāk atnāk rundens. |
|
|
| |
[3. Aug 2008|14:14] |
|
Nikolai jau gadiņš. Vispār cik ātri laiks skrien un ja es vēl paskatos, kas manā dzīvē pa šo posmu ir noticis, tad man gribas teikt, ka nekas jauns nav, viss ir kā parasti entās iemīlēšanās nepareizajos cilvēkos, darbs, nu jā ir viens jaunums :p |
|
|
| |
[3. Aug 2008|16:17] |
|
Veru mājas durvis vaļā un pie sevis domāju kādas man būs emocijas, kad kāpšu pāri mājas slieksnim, bet atverot dzīvokļa durvis apņēma mani tik patīkama smarža, ka visas šaubas pagaisa. Jā, esmu savās mājās! Un izsaiņojot visas līdz šodienai saņemtās vārda dienas dāvanas sajūtas ir tieši tādas pašas kā bērnībā. Atceros, ka man vārda dienā uzdāvināja uz pirmo klasi skolas somu (sarkanā krāsā) un skolas somā bija vēl gumijas maza mikīpele, atceros, kā nevarēju sagaidīt pirmo skolas dienu, jo nu ļoti, ļoti gribējās likt uz pleciem skolas somu, bet vēl pirms skolas somas, bija vārda diena, kurā bija entās mīkstās mantas nopirktas, viņas visas bija saliktas uz atvērta dīvāna un tik daudz, ka uz Rīgu nācās vest trīs lielos maisos. |
|
|
| |
[3. Aug 2008|20:16] |
|
Man joprojām ir kā tādam pusaudzim pārejas periods jeb hormonu vētras. Izbraukājos pa Rīgu un paspēju vēl ar pāris puišiem „uzdzīt” pa Brīvības ielu, saņemt smaidu no pāris puišiem un vēl citi puiši man padod zīmi, ka lai zaķis ieslēdz gaismas. Man patīk braukt, mazliet pārkāpjot noteikumus, ar skaļāku mūziku un flirtēt ar blakus esošo mašīnu šoferīšiem :P :D |
|
|
| |
[3. Aug 2008|23:15] |
Vispār man ir viena vājā vieta kā Ahileja papēdis- un ja redzi un saūti, ka sit pa šo vietu un tādām pašām metodēm kā es pati to daru, tad gribas piecelties pateikt visu ko domā, pagriezties un doties prom neatskatoties. Jā es esmu ģimenes melnā avs- nedzīvoju pareizo sabiedrības modeli, mazliet runāju kā feministe, paļaujos tikai un vienīgi uz sevi, nu nav man uz ko paļauties, bet vai tad es būtu sliktāka?! Vai man jājūtas vainīgai par to kā man nav?! Kāpēc man liek justies vainīgai?!
Cilvēkiem jau vajag redzēt, ka man ir grūti un esmu tik sievišķīgi vāja, ka pati neko neprotu, bet es tā neprotu dzīvot, jā man gribas būt dažreiz vājākai, lai „Princis” atnāk un pieliek jauno lustru, ieskrūvē lapiņas, lai man nebūtu jādomā par tehniskām un sadzīviskām lietām par kuriem „pareizajā” sabiedrības modelī domā vīrieši, bet man tā nav un esmu es un tikai pati es un kā nu protu tā risinu šos jautājumus. Bet varbūt es to visu pārāk asi uztveru? |
|
|