| |
[13. Sep 2007|09:25] |
Esmu vīlusies cilvēkos it īpaši darba kolēģos.
Esmu vīlusies (mazliet) savā profesijā.
Esmu vīlusies un nikna - nu ļoti nikna.
Man bija jāmācās sešus gadus, lai uz katru sarunu, sanāksmi dotos un runātu nevis par lietu, bet gan pārnestā nozīmē vilktu biļetes un atbildētu uz biļešu jautājumiem.
Es mācījos sešus gadus, lai spētu izskaidrot citiem kā rīkoties nevis būt par sitamo maisu.
Es neesmu boksa maiss, bet .....
Ielikt āzi par dārznieku (es esmu āzis) ir liela loģika :0 un tas ir ilgi jādomā.
Par to juridisko tehniku.
Kuros ministru kabineta noteikumos vai rullī ir runāts par juridisko tehniku?
Man vajadzēja atbildēt, ka mācību grāmatās :))) varbūt tad viņai nebūtu tie stulbie jautājumi.
Vai arī atbildēt, kuros ministru kabineta noteikumos ir rakstīts ka 2+2=4?
Romā bija teiciens "tauta pieprasa maizi un izklaides" man šis teiciens ir "Ja tauta pierasa. Labi! Izdarīšu"
Šodien skatoties uz vakardienu apliecinās tikai viens. Es biju un esmu ļoti nikna ja spēju tādus ātrumos uzrakstīt to kārtību.
īstenībā man būtu jāraksta nevis kārtība, bet gan Džungļu likumi.
Daži punktu būtu:
Neaiztikt citas lauvmātītes lauvu.
Nevienam neko neteikt un nepalīdzēt.
Tikai stiprākais izdzīvos. |
|
|
| |
[13. Sep 2007|13:57] |
Klāt manai vilšanās sajūtai ir bezspēcība.
Tagad tiek apspriests, ka tik garu un plašu kārtību "mēs negribam"... un kas visdīvainākais ka lielākie kliedzēji ir tie kas gribēja ka vajag katru soli aprakstīt.
Man viss ir vienalga.
Turos lai nesaktu bimbāt par cilvēku "gudrību"...... |
|
|
| |
[13. Sep 2007|14:05] |
Kastaņi kabatā .Rudenī jāpaņem divi kastaņi, jāieliek kabatā un jānēsā. Kastaņi aizsargā gan ķīmiski, gan enerģētiski. Kastaņi domāti ne tikai aizsardzībai, bet arī lai būtu laba veselība un laime. Kastaņus var pabērt zem gultas.
Avots: NRA |
|
|
| |
[13. Sep 2007|18:51] |
Vispār pirmdienās nedrīkst pēc darba palikt, jo ja es palieku pirmdienās, tad visu nedēļu sēžu pēc darba.
Vispār sajūtas ir dīvainas- pagaidām nespēju aprakstīt. Vai nu uzliesmos vai nodzisīs. Ceru, ka nodzisīs.
Viss ir nepareizi. VISS. VISS. VISS. VISS. Nu kapēc ar mani?
Ir jābrauc mājās.
Vispār man gribas raudāt, bet es nespēju. Gribas kaut vienu vienu asariņu izvilkt, bet esmu saņēmusies tik spēcīgi, ka tas liekas nevietā.
Man liekas, ka pēc vakardienas sanāksmes viss ir savādāk tieši no manas puses, jā man tas bija vajadzīgs, jo pārāk jau nu uzticējos cilvēkiem un par tuvu pielaidu. Es zināju, ka tā notiks, bet nebiju gaidījusi, ka tas notiks tik ātri.
Es jau sen saku, ka savu viedokli atstāju mašīnā un tā jāturpina. It kā man ir patīkami, ka redz uzreiz, ka ar mani kaut kas nav kārtībā (es protams, māku parādīt, ka man nepatīk), bet lai necer, ka es skaidrošu kapēc tas notiek. Mana atbilde būs es negribu par to runāt! Var jau kā vista kladzināt, bet tā nedara, tā tas nenotiek, es viņai teicu un viņa man, tad viņa man atbildēja un es viņai utt tādas klaču sarunas un vīzite pie psihologa. Man labāk patīk ieslēgties sevī un sekas abos gadījumos ir vienas un tās pašas - simpātiskāka un labāka nekļūsti, jo tu runā savādāk nekā pārējie.
Ar vien vairāk saprotu, ka es šinī kolektīvā neiederos (ne tas humora līmenis), bet kapēc tas ir cits stāsts.
Eh gribu skriet no visa prom, vai varbūt pie kāda?! |
|
|