| |
[4. Jul 2007|10:41] |
|
Vakardien līdz kādiem vieniem naktī nespēju iemigt. Domāju, domāju, domāju par dienas notikumiem un priekš sevis centos atrast attaisnojumu, kāpēc direktors tā rīkojās un nekādu attaisnojumu, gan kā direktors, gan kā vīrietis, nespēju atrast. Nu nav attaisnojuma viņam un it kā tā nav mana darīšana un latvieša būtība ir no tēmas - man prieks, ka kaimiņam cūka nosprāga!, bet es neesmu laikam īsts latvietis. Esmu tomēr cilvēks, kurš jūt līdzi, domā, analīzē. Vienā gan esmu pārliecināta,ka viņa akcijas manās acīs kā direktors ir kritušas un visai zemu. |
|
|
| |
[4. Jul 2007|21:03] |
|
Domāju, kā un ko rakstīšu, ka esmu apbēdināta, ka man nav "nokačāts" neglītais pīlēns. Vienīgā vieta kur atradu un tad jau nedēļu "nekačā" stulbi, stulbi un vēlreiz stulbi:(((( Skatos savus e-pastus un redzu ka kāds labais labdaris :))) ir atsūtījis vēl vienu lapu, bet arī tanī nav :((((, bet tomēr ir kaut kādas telepātiskās domas man ar šo labdari ;))))) |
|
|
| |
[4. Jul 2007|21:22] |
Man laikam ir izstrādājusies pretinde. Atceros savu pirmo darba vietu, kurā es baidījos par katru pateikto vārdu un izdarīto darbu, arī pēc tam man bija bail, bail man ir joprojām tikai tās bailes ir savādākas par pieņēmtajiem lēmumiem, bet ne vairs par to ko es pateicu un ko es izdarīju.
To es šodien piefiksēju, ka man grāmatvede (labā) pa drauga būšanai pateica, ka direktors par vienu lietu vālas runāt un man kā pīlei ūdens. Ok, labi neiešu iespringt, kad būs viņam laiks, tad runāsim. Sēdēju un pēc tam domāju, būtu tas pāris gadus atpakaļ, tad es kopš uzzinātu stresotu, "ceptos" un visādus sliktos scenārijus izdomātu. Varbūt es pieaugu, varbūt es cenšos pēc iespējas mazāk domāt par slikto, varbūt man ir drosme pateikt, ko es domāju un savu viedokli aizstāvēt (nevajag domāt, ka ar pēdējo varbūt man ir deguns debesīs un galvā sakāpis- esmu kļuvusi lepna)? Drīzāk esmu kļuvusi mazliet drošāka, nekaunīgāka, varbūt sāku ticēt saviem spēkiem, bet varbūt no manis gaida šo atbildību un nepieļāuj domu, ka es arī daudz ko nezinu? Man ir bijuši darbā dažādi vadītāji (katrs ar savu vadīšanas stilu) un esmu vidējā formā "izgājusi" cauri mobingam, arī tas mani stiprināja un deva pieredzi. |
|
|