| |
[7. Jun 2007|08:35] |
|
Vakar sēžot darbā. Pēc darba laika zvana telefons un lauztā krievu mēlē man jautā vai šis ir viesu nams? Es atsaku vien ka nepareizi piezvanīts. Nolieku klausuli un atkal zvana- tas pats vīrietis un saka, ka šis telefona numurs mājas lapā ir uzrādīts, kā viesu nama telefons. Nu ko sākt biznesu? Guļvietas varu piedāvāt skapī (tie man kabineta ir daudz), ja cilvēks guļ stāvus! |
|
|
| |
[7. Jun 2007|11:23] |
Tikko "jaukais darba kolēģis" pateica: "Es pusdienās". (nekas jau īpašs, bet...)
Tikko viņš aizvēra durvis aiz sevis man smaids un smiekli par to, kā viņš smaida- kā varde (lūpas kopā un horizontāli, ka vaigi "skrien pa priekšu") un tas smaids ne to samākslots, ne to patiess, ne to piespiedu kārtā. |
|
|