| |
[31. Maijs 2007|08:34] |
Šēžu pie datora, kreisajā pusē kafijas krūze un nolēmju, ka jāuzraksta garderobes jaunumi sakarā ar "jauko darba kolēģi" .
Pēc apmēram trim mēnešiem ir samainījis savas drēbes un šodien ir apģērbies sekojoši:
Balts ar melnām rokām T-krekls ar uzrakstu "Ray Ban", kas ir mazliet apspīlēts un tagad labi jo labi var redzēt viņa lielo vēderu. BRRRRRR
Melnas panēsātas džinsenes, kas ir vēl sliktākas kā jau panēsātās gaiši zilās džinsenes.
Joprojām topā ir zandeles.
Kopējais skats ir kā 2.klases skolnieks palaists skolas eksursijā :) trūkst tikai mugursoma kurā ir plastmasas pudele ar tēju un ietītas papīrā maizītes. :))))
Nācu uz kabinetu un domāju, jā es būšu priecīga, ka viņu (mani) pārsēdinās uz citu kabinetu, bet par ko es tad šeit rakstīšu? Un tas mani pat mazliet apbēdināja :/! Nē, nē, nē, tomēr, lai mēs būtu šķirti un vēlams ar sienu starp mums! |
|
|
| |
[31. Maijs 2007|11:19] |
Ārprāts. Nekad nespētu iedomāties, ka darba vietā runāšu par tik personiskām lietām un uzzināšu citu personiskas dzīve līnijas. (Par šo ar katru dienu ar vien vairāk brīnos). Par šīm lietām runājot ar (varētu pat teikt) svešu cilvēku nācu pie secinājuma, ka ne man vienai ir bijušas šādas sajūtas. Un neviļus man sāka līt asaras un tā divi gandrīz sveši cilvēki sāk darba kabinetā raudāt.
Sajūtas šobrīd ir tādas dīvainas- skumjas, raudiens nāk un ir pat vēlēšanās, lai šī saruna nebūtu notikusi. Ir uzplēstas senas rētas man jau likās, ka tas viss ir pagājis un pārgājis, bet nē.
Šobrīd, lai mani laimes un prieka elementi atkal būtu ķermenī ir nepieciešama liela, liela konfekšu kaste ar šokolādes konfektēm un man pat ir vienalaga par savu figūru. Ak, Dievs kā man gribas raudāt. |
|
|
| |
[31. Maijs 2007|11:28] |
|
Kamēr es citā kabinetā sēdēju un birdināju asaras, ievēlēja prezidentu un vienīgais ko es redzēju un dzirdēju bija jaunā prezidenta runas pēdējais tiekums, aplausi un sveicēji. |
|
|
| |
[31. Maijs 2007|12:09] |
http://www.youtube.com/watch?v=mQQHSEGa_JY&mode=related&search=
Ten Sharp
You
It's all right with me
as long as you
are by my side
Talk or just say nothing
I don't mind your looks never lie
I was always on the run
finding out what I was looking for
And I was always insecure
just until I found
Words often don't come easy
I never learned
to show you the inside of me
I know my baby
You were always patient
dragging out what I try to hide
I was always on the run
finding out what I was looking for
and I was always insecure
until I found
You, you were always on my mind
you, you're the one I've been living for
you, you're my everlasting fire
you're my always shining star
The night's always a good friend
a glass of wine, and the lights are low
you lying beside me, me full of love
and filled with hope.... |
|
|
| |
[31. Maijs 2007|14:59] |
Viena no šodienas tēmām ar māsu pei pusdienu galda par dzimšanas dienām un vārda dienām.
Secinājums mēs asam abas nepareizi audzinātas, un dzirdod, ka tiek svinētas dzimšanas dienas un vārda dienas, mums liek pasmaidīt un atcerēties savas svinētās dzimšanas dienas un vārda dienas, kas šobrīd liekas galīgi garām. Secinājuma pamatā ir pēdējās apmeklētās draugu jubilejas, kas tiek svinētas pa visam savādāk.
Šīs tēmas papildināšanai
http://www.latvija.tv/watch.php?id=12247 |
|
|
| |
[31. Maijs 2007|15:43] |
|
ārprāts, kā man niez mēle, lai "jaukajam darba kolēģim" kaut ko varen stulbu pajautātu un pēc tam šeit varētu ierakstīt, kā arī mazliet uzjautrinātos par viņa gudrajām atbildēm. Nu atrunājat kāds mani!!! |
|
|
| |
[31. Maijs 2007|16:13] |
"Jaukais darba kolēģis" : "Tev ir jauks smaids! Smaidi biežāk!"
P.S. 5 sek. viņa smiekli ir ierakstīti manā mobilajā, bet man vajag vēl. |
|
|