| Vakardiena II |
[23. Mar 2007|09:02] |
Braucu no sporta kluba un iebraucu uzpildīt degvielu. Es kā īsta sieviete pie viena un tā paša sūkņa un vienā un tajā pašā degvielas stacijā. Savu daru, kā paratsi ielieku pistoli, ielieku naudu un nu pildīšu, bet nekā gaidu, gaidu un kā nav tā nav. Zvanu uz dienesta centru skaidro, ko tālāk darīt. Rezultātā čeks piereģistrēta sūdzība un vēl viens piečuks pie nākamā sūkņa. Šodien gaidu, kad būs telefona zvans no inkasātora, lai atdotu man piecīti, par kuru es nesaņēmu degvielu. Braucu uz mājām un domāju, bet ja tas būtu mans vienīgais piecītis un bēzīna man nav un tas viss bija vakars ap 22. Ko tad man darīt, bet paldies dievam ar vienu piecīti no mājas nedods :)
Vakrdien braucot mājas pagalmā. Pie miskastes ieraugu ka staigā viens mazs kunkulīts un liels suns. Man tā kā no suņiem nav bail, bet no klejojošiem mazliet tomēr ir bail, kā nekā suns bez pavadas, bez saimnieka utt.
Piestāju un ar mašīnas gaismām ieraugu, ka mazais kunkulīts ir kucēns un pie miskastes viņi meklē ko ēdamu. Pati sēžu msšīnā un zvanu uz mājām, lai iznāk pagalmā un paskatās uz mazo kunkulīti. Tumšs neko jau nevar redzēt, bet spīdinot ar lukturīti abi mūk prom. Kad ieraugam maziņo, tāds mīļumiņš, mazs lācītis, ar lielām lāča ķepām. Abi suņi baidās, bet astes luncina un rej kad mazais dzird ka mamma rejs šis arī kā nu prot rej, nu, ko mamma atpakaļ dzīvoklī paņem miesnieka čīsiņus un sāk barot pa logu. Es ar paņem vien cīsiņ un baro maziņo, līdz viņš sāk ēst no rokas, bet par cik viņš ir tāds nepraša sadomāja, ka mans pirksts ir cīsiņš un ar saviem mazajem asajiem zobiņiem ieķeras (bet neatstāj savu zoba pēdas manā pirkstā) tētis jau sāk uztraukties, ka tik nav iekodis, kas zin varbūt trakumsērga, slims utt.
Es dodos uz mājām un viņi uz nākamo miseni, bet pirms gulēt iešanas dzirdu kaut kas rej paskatos pa logu un redzu, ka mēte nostājusies ar muguru per vecāku logiem rej uz ielas pretējā pusē esošo suni un maziņais piebalso. Es vien piedomāju, re, kā sargā par diviem miesnieka cīsiņiem!!! |
|
|
| |
[23. Mar 2007|09:23] |
|
Māsas vīrs (brauc uz majām un ierauga mani sastrēgumā) saka manai māsai: "Nu tipiska sieviete. Sēž sastrēgumā un lasa žurnālu, kad jau piecus metrus var braukt uz priekšu!!!!" |
|
|
| Vakardiena I |
[23. Mar 2007|09:25] |
|
Braucu es uz mājām no darba. Kā jau parasti ir sastrēguma stundas. Stāvu es pie krustojuma un krustojumā iebrauc sarkans Volvo (pie stūres ir sieviete), es vēl padomāju "dura" ko lien kurstojumā, jo citi tagad nevar nekur pabraukt. Tu taču visu noštopēji!!!. Nu neko pēc tam braucam un pie luksofora (es esmu tieši aiz viņas) viņa vispirms nolemj apdzīt viņai priekšā stāvošo mašīnu, tad tomēr nē un es jau redzu, ka krustojumā viņa iebrauc pie sarkanā. Mirklis (loģiski, ka uz galvenā ceļa ir iededzies zaļais) un viņai sānos ir mašīna, bet kas mani pārsteidza viņa sāk kliegt un saka, ka brauca pie zaļā un sāk veci gruzīt un nākamais krustojums apteicoties viņai ir atkal noštopēts. |
|
|
| prieks, labsajūta, trīcu, bailes, neziņa |
[23. Mar 2007|10:48] |
|
Tagad esmu "Happy woman". Tikko izrunājos ar direktora vietnieci par manām un darba kolēģa attiecībām. Viņa pirmā sāka jautāt. Izstāstīju visu, tagad gan no nerviem iekšēji trīcu un ir zosāda, bet viņa ir šokā (izrādās, ka es neesmu vienīgā bijusi kurai ir šādas problēmas), bet ka tik "spilgtas", viņa nebija gaidījusi. Viņai ir TĀDS šoks ka trūkstot vārdu. Vismaz apsolīja, ka būs man nākotnē savs kabinets. |
|
|
| |
[23. Mar 2007|13:19] |
Dievinu, ka tagad, lai aizbrauktu pie māsas no darba man ir nepieciešamas vien 3.min. 5.min, ja loksoforos iedegas sarkanā gaisma.
Tikko no māsas ar pilnu punci pusdienām. Mājās pusdienot tas jau ir ekskluzīvi, pilnīgi sajutos kā baigā krutā beibe, kas var pusdienot mājās. Braucu uz darbu un domāju, ka tik tuvu strādāt pie māsas mājām ir kā dzīvot mazā miestiņā, kur iebrauc uz pusdienām mājās. Gluži, kā to darīja mans vecaistēvs, tētis un tēva brālis.
Parādīja man video rullīti ar to džeku, nevaru vien sagaidīt, kad pieliks mūziku, lai laistu pa internetu un nu es jau būšu pati pirmā, kas visiem nosūtīs.
Māsa pateica, ka viņu draugi arī brauks. Nu, ko ar vien vairāk ļaužu dosies ar mums uz pikniku, izskatās, ka pasākums būs labais, nabaga kaimiņi - "Turaties Rīdzinieki brauc atpūsties.!" Galvenais, lai laiks ir skaists, tad viss notiks |
|
|
| |
[23. Mar 2007|16:23] |
Nu ko, piepildījās mans 28.februārī rakstītais "Vistrakākais, es zinu, ka viss sacītais bija blefs, viņa ir par skopu, lai maksātu" (runa bija par BOSU). A es naivule cerēju, ka tomēr, piemaksās. Ok., lai paliek, nabadzīgāka es nekļūšu. "Ja aiztaisa logu, tad cits man atvērs durvis."
Darbā super klusa diena- tas saistībā ar manu darba kolēģi, pat ja bija uzmentis lūpu, tad vismaz es to nejutu. |
|
|