| Vakardiena II |
23. Mar 2007|09:02 |
Braucu no sporta kluba un iebraucu uzpildīt degvielu. Es kā īsta sieviete pie viena un tā paša sūkņa un vienā un tajā pašā degvielas stacijā. Savu daru, kā paratsi ielieku pistoli, ielieku naudu un nu pildīšu, bet nekā gaidu, gaidu un kā nav tā nav. Zvanu uz dienesta centru skaidro, ko tālāk darīt. Rezultātā čeks piereģistrēta sūdzība un vēl viens piečuks pie nākamā sūkņa. Šodien gaidu, kad būs telefona zvans no inkasātora, lai atdotu man piecīti, par kuru es nesaņēmu degvielu. Braucu uz mājām un domāju, bet ja tas būtu mans vienīgais piecītis un bēzīna man nav un tas viss bija vakars ap 22. Ko tad man darīt, bet paldies dievam ar vienu piecīti no mājas nedods :)
Vakrdien braucot mājas pagalmā. Pie miskastes ieraugu ka staigā viens mazs kunkulīts un liels suns. Man tā kā no suņiem nav bail, bet no klejojošiem mazliet tomēr ir bail, kā nekā suns bez pavadas, bez saimnieka utt.
Piestāju un ar mašīnas gaismām ieraugu, ka mazais kunkulīts ir kucēns un pie miskastes viņi meklē ko ēdamu. Pati sēžu msšīnā un zvanu uz mājām, lai iznāk pagalmā un paskatās uz mazo kunkulīti. Tumšs neko jau nevar redzēt, bet spīdinot ar lukturīti abi mūk prom. Kad ieraugam maziņo, tāds mīļumiņš, mazs lācītis, ar lielām lāča ķepām. Abi suņi baidās, bet astes luncina un rej kad mazais dzird ka mamma rejs šis arī kā nu prot rej, nu, ko mamma atpakaļ dzīvoklī paņem miesnieka čīsiņus un sāk barot pa logu. Es ar paņem vien cīsiņ un baro maziņo, līdz viņš sāk ēst no rokas, bet par cik viņš ir tāds nepraša sadomāja, ka mans pirksts ir cīsiņš un ar saviem mazajem asajiem zobiņiem ieķeras (bet neatstāj savu zoba pēdas manā pirkstā) tētis jau sāk uztraukties, ka tik nav iekodis, kas zin varbūt trakumsērga, slims utt.
Es dodos uz mājām un viņi uz nākamo miseni, bet pirms gulēt iešanas dzirdu kaut kas rej paskatos pa logu un redzu, ka mēte nostājusies ar muguru per vecāku logiem rej uz ielas pretējā pusē esošo suni un maziņais piebalso. Es vien piedomāju, re, kā sargā par diviem miesnieka cīsiņiem!!! |
|