| Šī vakara piedzīvojums |
[15. Feb 2007|21:11] |
Eju es smaidīga no darba laukā. Stāvvietā pieeju pie savas mašīnas un redzu, ka kaut kāds krutais ir savu mašīnu nolicis tā, ka es nevaru tikt pie savām durvīm un kur nu vēl tas atvērt. Pie sevis klusībā nolamājos, kur skatās sargi, ka neredz, ka otrs iekāpt nevar. Nu neko, iekāpju pa blakus sēdošā pasažiera durvīm un pārsēžos pie stūres. Nav jau pirmā reize, bet skats ir labais. :)
Iedarbinu. Sēžu sildos, gaidu kad mašīna uzsildīsies. Nolemju braukt. Ielieku atpakaļ gaitā un sajūtu un redzu, ka braucu lēni, lēni uz priekšu...............
Man šoks. Lieku vēlreiz atpakaļ gaitā un tas pats, vēlreiz tas pats. Man jau sāk rokas trīcēt tikai otrā diena no servisa. Samaksāju servisā savu vēl vienu Itālijas braucienu, ieskaitot ēšanu, dāvaniņas utt., summa superīgā.
Nu ko zvanu tētim. Iekšēji „vāros” un trīcu. Izstāstu savu situāciju un saku, ka varu pajautāt sargiem-puišiem, lai mani izstumj no stāvvietas un tad varu braukt uz servisu, kā nekā man ir gada garantija. Tētis piekrīt.
Dodos es pie sargiem- puišiem. Viens tāds tieviņš, smalciņš un mazs augumā (iekšēji saprotu, ka tas jau nu nebūs nekāds stūmējs, bet man ir kaut kā jāizbrauc!), otrs garš, plecos plats, tāds „divdurvju skapis” un tā apetelīgi un „sulīgi” ēd Snikersu. Pieeju klāt un saku: „Vai Jūs varētu manu mašīnu PASTUMT?” Abi uz mani paskatās ar tādām nopietnām sejas izteiksmēm bargi, nopietni un atbildes intonācija ir tāda, ka zinu atbilde būs nē: „Līdz kurienei?” Es saprotu, ka esmu pajautājusi - vīriešu valodā: „Vai Jūs mani un mani mašīnu aizstumtu līdz manas mājas durvīm? Un vēlams tikai ar rokām!” Un, kamēr es domāju man „dalec” kā es esmu pajautājusi „divdurvju skapis” nokož lielu kumosu no sava Snikera. Es izstāstu savu stāstiņu par ātrumiem un pajautāju: „Vai Jūs lūdzu varētu manu mašīnu IZSTUMT no stāvvietas?” „Divdurvju skapis” un otrs piekrīt. Dodamies pie manas mašīnas, tiek noskaidrota, kas man par mašīnu un es sajūtu, ka mani jau uzskata par „stulbo sievišķi”, kurai bagātais vecis – mīļākais iedevis krutu mašīnu un tā neprot ieslēgt atpakaļ gaitā. Un jautājums aiz jautājuma un secinu, ka „divdurvju skapis” ar mani sāk flirtēt .....
Pienākam pie mašīnas ieslēdzu. „Divdurvju skapis” iekāpj pārliecinās, ka esmu teikusi taisnību un pat pasaka, kas par vainu. Izstumj mani laukā no stāvvietas. Pasaku paldies un braucu prom.
Iebraucu servisā. Satieku servisa direktoru izstāstu savu „sāpi” pirms tam nosolījusies tētim, ka servisa direktoram un meistariem nebraukšu augumā par nesalaboto ātrumkārbu un skandālu netaisīšu. Viņš, protams, mani uzskata par „stulbo sievišķi”, kurai bagātais tētiņš (viņš iepriekšējās reizēs kontaktējās ar manu tēvu- pazīst, kaut gan bieži esmu dzirdējusi, ka mani uzskata par mīļāko) iedevis krutu mašīnu un tā neprot ieslēgt atpakaļ gaitā. Iekāpj mašīnā un pārliecinās, ka es runāju taisnību. Pasaka, ka būs jāpagaida. Ok, nav problēmas. Mani aizved uz biroja telpām džeks, kas manās acīs grib būt baigi kruts, bet kuram zobi ir „čerez odnovo” pasniedz sekretāre kafiju, apsēžos ļoti mīkstā ādas krēslā pretī sienas televizoram un blakus žurnāla galdiņam. Jūtos, kā VIP klients, laikam jau arī esmu, jo esmu labu summu atstājusi viņu servisā iepriekš. Man pasaka, ka apmēram pēc pusstundas viss būs kārtībā, Ok gaidu.
Pēc kāda laika atnāk servisa direktors un sniedz man manas mašīnas atslēgas. Viss ir kārtībā. Pajautāju, kas bija noticis, man kā „sievišķim” izstāsta. Pajautāju vai ātrumkārbas garantija vēl ir spēkā un cik man jāmaksā. Viņš atbild, ka garantija ir spēka un nekas nav jāmaksā. Super!!! Nokāpjam lejā un pie pašām durvīm stāv mana mašīna. Vienkāršs prieks par apkalpošanas servisu. :)
Piebildīšu vien to, ka neesmu ne kāda skaistā un ka "divdurvju skapis" visu laiku kamēr mēs runājām un stūma manu mašīnu koda Snikera tādus lielus kumosus, radās sajūta ka Snikers viņam ir tik garš kā franču maize.
Joki, jokiem, bet ja tā nopietni, tad es sapratu, ka:
1.Lai kā es censtos būt dzels lēdija = baba s jaicami = ledus karaliene = stjerva, es esmu vāja un man ir nepieciešams, kāds vīrieša plecs, siena, kas mani pasargā no šādām problēmām.
2.Es ļoti mīlu savu tēti, kas spēj mani „savaldīt” un risina šīs vīrieša lietas. (Kādreiz taps atsevišķs stāsts par viņu). |
|
|