Man tas ir bijis visu mūžu, līdz šim laikam, kad sapratu, ka reāli pats jau esmu vainīgs.
I mean - ja cilvēks ir vientuļš, tas nav liktenis. Problēma ir citur.

Es gan neesmu īstais, kas varētu dot padomus, jo joprojām uzskatu sevi tādā pašā statusā, lai gan uz nākotni skatos pozitīvi un optimistiski.

Sliktās domas nekad par labu nenāk.

(Reply to this) (Thread)

Paldies par uzmundrinājumu, bet vispār dīvaini kā mēs izlasam cita ierakstus :) man tomēr domāt, ka šoreiz īsti es neesmu pie vainas, man vaina tikai gļēvulībā jeb drosmes pazaudēšanā ...Vienmēr ir jāsaktās ar gaišām domām nākotnē

(Reply to this) (Parent)

Interesanti, es parasti nonāku pie situācijas, kad saku to sev, attiecībā uz savu laimi

(Reply to this) (Thread)

nu laimi var atrast it visā, dažam ir laime, ka pamostas, dažam kad ir vinnējis lielu naudas summu (tā gan nav ilglaicīga laime), dīvaini un neraksturigi cilvēkam teik, ka vaina ir pašā, bet ir arī situācijas, kad vaina tomēr nav viņā un ir tik svarīgi atšķirt kad ir vainīgs un kad nē...
P.S. tāds mazliet dīvains jautājums, bet nu neliek mieru... Kāpēc mani piedraugoji?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Bija kaut kāds impulss. Es bieži rīkojos iracionāli.
Man šķiet laime ir tad, kad esi mērķtiecīgi un gudri uz kaut ko gājis, nereti nepaļaujoties uz citu viedokli, jo esi jutis aicinājumu. Tad to sasniedzis, un saņēmis iespēju ilglaicīgi baudīt savu pūliņu augļus.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Woooow perfekti uzrakstīta šī brīža mana laimes izskaidrošana ar šī brīža manu situācija
Lieli, vētraini aplausi

(Reply to this) (Parent) (Thread)

redzi nu, impulss bija pareizs

(Reply to this) (Parent)