Tu ar mani nerunā. Tu ignorē mani. Man sāp.
Man nevajag.
Neko no Tevis man nevajag.
Es dzīvojos pati ar sevi.
Es aizvelku žalūzijas. Es nokrāsoju logus, kā man patīk.
Es salasīju Tev ozolzīles. Un mazi dzilnīši salaidās man matos.
...
и я застыну
выстрелю в спину
выберу мину
и добрый вечер
я ненарошно
просто совпало
я отгадала
знак безконечность
...
Man nevajag.
Neko no Tevis man nevajag.
Es dzīvojos pati ar sevi.
Es aizvelku žalūzijas. Es nokrāsoju logus, kā man patīk.
Es salasīju Tev ozolzīles. Un mazi dzilnīši salaidās man matos.
...
и я застыну
выстрелю в спину
выберу мину
и добрый вечер
я ненарошно
просто совпало
я отгадала
знак безконечность
...
protams, būs labi
kādam kaut kur kaut kad
un kādam kaut kur jau tagad, šopašbrīd ir ...labi....
būs:)
paldies:)
lai Tev šodiena mīļa:)
jo sāpēt un skumt ir viņu daba?
noskatīt objektu un tik sāpēt
sāpēt un skumt
un nelaist sevi vaļā
jo tas stāvoklis tāds
lai vai kāds
tomēr
radošs
sīkimazi žagariņi
paši kūra
paši deg
o, jā:)
jo tad laikam jau liekas, ka vismaz kaukādas jūtas manī mājo:)
ka neesu pavisam, kā sacīt jāsaka, beikc:)
un reizēm fantāziju pasaule ir vienīgā, kas tev vēl atlikusi, un tu lipini tos plastilīna ciuvēkiņus un iepūt viņos dvašu dzīvības:)
un daries visādi, kā vien tev patīkās, jo tā ir TAVA PASAULE
un nevienam nav nekādas daļas, vai tu šodien mirsti vai celies asaru sidrabota:)
es jau vienādiņ tik par sevi, tik par sevi...
pastāsti labāk par sevi:)