!!!
es biju Kolkā skatīties putnus!
tas bija...tā...aizrautīgi...
un šovakar eju klausīties un nomirt (ak, jel, kārtējo reizi, atkal un atkal...) Zemfiru...
tas būs tā...skaisti...
jauku jums visām šodienu:)
es biju Kolkā skatīties putnus!
tas bija...tā...aizrautīgi...
un šovakar eju klausīties un nomirt (ak, jel, kārtējo reizi, atkal un atkal...) Zemfiru...
tas būs tā...skaisti...
jauku jums visām šodienu:)
kolosāls rudens! ir jaiet to tvert rokās! es sestdien biju rudenī! saulē, krāsainās lapās un nobriedušu augļu smaržās. un bumbieri paši kūst mutē!
paldies! tev tā pat!
it kā kad gatavojas kaut kam
un es gaidu
tikmēr ir lapu čaukstoņa suņiem zem kājām
tikmēr ir gulbju svelpjošais pārlidojiens ezeram
tikmēr ir sarkanu ābolu krāsota pļava
un zilgani vakari, un miglas vāli un skrandiņas, un mirguļojošas zvaigznes, un elpa aizraujas, kā gribas mīlēt!
forši, ka Tev ar patīk rudens:)
un nodabojos ar beerniibas rudenjdarbiibu iedziivinaasjanu tagadnes briidii, kad mana elpa apstaajaas briidii, kad desmitiem dzeervju klaigaadamas haotiski un skalji tuvojaas mezhmalai .. spaarnu skjviikstonja, kas paarceert to lauku klusumu, kas apstaadina duumus pusceljaa. bet viss tas.. kaa uzmundrinaajums.. no gaajputnu puses..
un Zemfira.. tas ir mans sentiments, tas ir izmisums, par kura skaistumu tomeer aiz laimes asaras kaa piloshi smaidi nosliid paar mani
maigi
jaa..
es raudāju vakar tais dziesmās...
un vēl šodien neesmu runājama...
un nebūšu vēl ilgi...
jo tās dziesmas...tā meitene...apvērš kaut ko manī, ko likos noglabājusi...
skumjas ir skaistas, bet izmisums...nē
un, kad tu attopies, ka viss divus un vēl drusku gadus celtais...ka esi vien turpat...
sāp
un viņa to tik ļoti uzskatāmi man parādīja...
esu beikc un pagalam:)
jauku Tev šodienu!