minga

es esmu maza lidmašīna
es staigāju bēniņos, aiz manis velkas baltas, caurspīdīgas mežģīnes - neizskatās, ka būtu domātas aizkariem, varbūt apakšbikses?, es nezinu, aiz mums paliek uz grīdas košizila sliede, putekļi pazuduši, tikai gaisā, pāris desmit centimetru virs dēļiem, dejo sudrabainas zvaigznītes
es esmu lidmašīna
es atvelku vaļā debesi kā rāvslēdzējs - aiz mums paliek divas puses tumšas un viducis gaišzils kā pavasarī, tūliņ plauks narcises un tulpes, ak, es alojos, drīz snigs, lielas bites laidīsies zumunāt ābolus un govi rīta salnā
es esmu lidmašīna
un riņķoju vislaiku, jo apstāties nemāku atrast kloķi, un degvielas pietiks vēl trejdeviņiem mūžiem

es jau nerunāju ar tevi
tu jau nerunā ar mani