minga

lecu pāri peļķēm
izkaisu savu jaunību
paliek aiz manis tikko uzsnidzis sniegs
un skatās man nopakaļ
jo pēdas kā vārnai atstāj nospiedumus
ceru, ka ne Tavā dvēselē, ceru, ka ne Tavā...
Tu esi tik ļoti iekšā un pagalam, ka tas mani baida...
jo vēlāk Tev izliksies, vēlāk Tu ieraudzīsi, ka es ...esmu tukša..man ir tikai vārdi...un pieskārieni...drusku...un nekā vairāk! es negribu... kopā! es esmu sev pati! es nemāku TĀ vairs!

es gribu TĀ...

johaidī...