...

20. Augusts 2008

09:57

Baigi inčīgi - vakar no maniem oranžajiem draugiem bija divām Ievām dzimene, šodien divām Laurām tā pati kaite!

11:15 - Inerts

"3.nelabvēlīgā" izkaidro manu vēlmi "ieritināties un ar seju pret sienu" sajūtu un ilgas pēc kā cēla un nezināma, nekā tāda, ko šodiena man grasītos piedāvāt. Nu cerēsim uz to labāko :)!

13:43 - Būšu varbūt neoriģināla, varbūt rupja, bet es izteikšos..

Jā, nu katrs zin` kā labāk vajag. Ziniet ko, man konkrēti riebjas tas sportiskais analfabētisms un - ai, mums jau medaļas naaaava, paskat, tas izstājies, tas atteicies un ko ta nu tie un tās- pat finālā netika. 1)Visvairāk - tikko ieraudzīju virsrakstu, pilnīgi pietika, jo biju dzirdējusi, ka komentāros un gan jau ka arī kāds sporta komentētājs kaut kur ir izteicies par Staša neprofesionalitāti, ka nu šitā - tieši pirms starta, nu fūuuuj.
Ja kāds vispār varētu reizi mūžā iedomāties, kas tādam sportistam ir par stresu tādā situācijā - iedomājieties, jūs esat strādājuši 4 gadus ar sevi un jums ir tikai 1 iespēja parādīt 6miljardu priekšā savu labāko sniegumu. Un organisms tanī brīdī pasaka savu - tu neko tur nespēj izdarīt. Vienkārši, ja tu iesi un "cīnīsies par spīti visam" ieņemot kaut kādas pretsāpju zāles, organisms atradīs veidu kā tev skaļāk pateikt - VAI TU NESAPRATI???KĀ MAN AR TEVI RUNĀT??? Un viņam vēl ir jātaisnojas kāda priekšā, ka redziet nu kā sanāca. Īpašie kviecēji ir tie, kas neko vairāk par basketbolu videnē nav darījuši, nemaz nerunājot par gatavošanos kādām sacensībām, kur nu vēl starptautiskā mērogā.
2) Šī mūžīgā čīkstēšana par medaļām. Jā, tas ir redzamākais sasniegums, taustāmākais arī. Bet tikai nedaudzi skatās rezultātu. Jo olimpiskajiem normatīviem tas, angliski sakot, gap ir ļoti šaurs, lai iekļūtu un vispār to sniegumu parādītu. Tas nozīmē, ka faktiski jebkurš no sportistiem ir kandidāts uz medaļu, īpaši jau individuālajos sporta veidos.
Mani gandrīz personiski aizskar uzbrukumi un aizvainojumi mūsu jauniešiem, kuru sasniegums bija jau tikt uz spēlēm un vēl pārmest, ka nav medaļu...kaunās kaunās!!!!
Man liekas, ka par kādu, kas kaut ko drosmīgu un labu ir paveicis ir vai nu jāpriecājas vai nav jāsaka nekas. Es patiešām ļoti labi zinu, cik tas ir sāpīgi, ka tu esi no sevis izlicis visu, bet tev vēl kāds kaut ko pārmet par tavu sniegumu. Ok, man tas nav bijis tādos mērogos. Mana starptautiskā sporta karjera bija diezgan niansēta un patiešām ar prieku saku, ka paldies Dievam nav saistīta ar netīro olimpisko sportu. (Olimpiskais sports kā tāds pats par sevi ir goda lieta, ja tajā sportists iet iekšā, viņam jārēķinās ne tikai ar to, ka ar Dieva dotiem spēkiem viņš tajā neko nepaveiks (tātad dopings ir obligatory), un izejot no iekavās teiktā, pastāv vienmēr iespēja iekrist, jo tā ir ķīmija.Turklāt olimpiskais sports ir bizness un iespēja iedzīvoties uz citu rēķina - vakardienas piemērs, ko Kreipāns vakar izmeta sarunā pa SWH, Latvijas Basketbola savienības prezidents sēž uz rezervistu soliņa, tai pat laikā Ščerbatiham fiziski nav palīga, kas viņu aizstāvētu un ļautu mēģināt "pacelt zeltu"). Ja kādam ir kas man pretim liekams vai komentējams - esmu atvērta ;)!

21:30 - spēlītes

NOdarbojoties vakarā ar to pašu neko, tomēr brīdī, kad uzgāju rakstu par to, ka kādu jau ir ķērusi dopinga pozitīvā rezultāta šalts, atcerējos, ka tagad tik sāksies Īstās Olimpiskās Spēlītes.. un tad gan - labāk būt viducī un tīriņam, kā sagrābties medāļus un ka ar negodu jāiet pat cietumā. Biš vaiderisks man tas teksts sanāca, bet kā jau vienā dienas komentārā zem šitā žulspūšļa tekstiem bija teikts, olimpiskās spēles mēdz izcelties ar ķīmiķu sacensībām par to, lai radītu visnemanāmāko dopinga kombināciju.
Powered by Sviesta Ciba