11:51 - orientDivas dienas pēc kārtas rikšoju. Brīnišķīgi, goda vārds :). Jo pēdējās trīs nedēļas bija tādas, Baigi Noslinkotās pie nepieciešamā grafika. Tā arī', šķiet kilometrāža nedēļā nav sasniegusi pat 50. Fuj! Nu bet neko. Vakar Magnētā skrēju un sāku nodarboties ar sevis šaustīšanu - re, kā es vispār iedomājos ko garu noskriet, ka es 7,4km distancē nevaru vienā elpā izvilkt, bet kā tantucim jāpaietās. Tad sāku atcerēties visas tās maratonu padomu grāmatiņas un nu, kā jau pārsvarā amerikāņi raksta, tā lai nav cilvēkam stress.. izlēmu, ka vienkārši priecāšos par katru atrasto punktu. Punktu meklēšanā es sevi novērtēju virs average. Līdz excellence man ir jāpaaugas - jāiet precīzāk pēc azimuta, jānovērtē rūpīgāk, kur var iegūt/ietaupīt spēkus kalnos, u.c. sīkumi.Šodien esmu aizceļojusi tīmekļu plašumos pa orientieristu blogiem. Un tas manī mudināja uzskribelēt kādas pārdomas. Priekš sevis: galvenais turpināt trenēties un priecāties par sasniegumiem, nešaustīt sevi par to, kā Vēl nav... |