19:10 - TeātrisUnikāla un kolosāla filma. Īpaši novērtēju to izturētos stilu, nekas netiek pateikts tieši, vien ļaujot skatītājam tāpat vien saprast, ka zemteksts ir saprasts. Manuprāt ar to skatītājam tiek izrādīta lielāka cieņa, pretējā gadījumā pasakot zemtekstu tieši,ar teicēja palīdzību, skatītājs varētu justies kā muļķis.. Džūlijai Lambertei/Vijai Artmanei ir patiešām harizmātiski enerģētiska aura, plaša un gaiša. Tēmas aktualitāte šaubos vai ir zudusi..Taču toreizējā aristokrātiskās sabiedrības greznībai bija daudz lielāka atšķirtība no vienkāršās strādnieku šķiras.Šodien skatoties rodas sajūta, ka tā bija daudz neaizsniedzamāka kā šodien. Tai pat laikā jau filmā(lūk es sākumā jau uzraxtiju,izrādē ;D) vērojamais attiecību pavediens kur brīžiem grūti noprast - kas ņem kurā mirklī no kuras puses virsroku.. Tas savukārt pārklājas un sasaucas ar galveno pavedienu - kurā brīdī ir teātris un kurā dzīve, kurā brīdī tu dzīvo uz skatuves, kurā slikti tēlo, tas pats attiecīgi dzīvē.. |