| 19:33 - Īsziņas..& stuff
Mamma ir atbraukusi, atvedusi sīkumus un es viņai uztaisīju pasūtījumu uz nākamo braucienu - pēc nedēļas uz Beļģiju:).
Lieldienas es izjūtu tikai tad, kad kāds atsūta īsziņu ar atgādinājumu, ka tās vēl nav beigušās. Lai kā man patiktos saņemt īsziņas (izņemot 10ajā datumā no Hansabankas par Ego kartes atvilkumu, tā parasti pienāk nepiedienīgā laikā - ~ pusnaktī), tomēr ironija ik reizi nepamet, kad saņemu tradicionāli nodrāzto prieciigaslieldienas... Jāzepa Baško rakstos lasīju, ka šī nebūtu īstā reize, kad atbildēt ar to pašu - piekrītu!
Īsziņa jebkādos svētkos jau kļūst par tik interesantu piedevu, ka vienkārši un 10 reižu lasīti pantiņi nekā manā dzīvē nemaina, piedodiet draugi, kas centušies iepriecināt mani ar pārsūtītiem mesiem, bet tas liek tik vien kā pasmīnēt..
Reiz Ziemassvētkos es izdomāju ko tādu, kas mani pašu iedvesmoja un aizsūtīju visiem, kam no sirds to novēlu, manī iekšā bija tik daudz mīlestības un enerģijas, ka katram, kuram sūtīju šos vārdus, es tiešām arī vēlējos dod nedaudz prieka un likt aizdomāties. Daži atsūtīja ko veltītu tieši man, bet viens cilvēks arī aizdomājās un bija patīkami pārsteigts par vārdu būtību:))..
Secinājums pēc Sprīdītis Amerikā noskatīšanās - ir nozīme vērtībām. Bet manuprāt naudai vērtība ir vismazākā. Tomēr tā ir tās reklāma - jo mazāks sūds, jo lielāka tā pievienotā vērtība - papīrīši ir izcils piemērs.
..šodien iegruzījos un atlika tikai Ivetiņai man piezvanīt un JAU es sāku domāt - kapēc es vispār iegruzījos - tas ir viens no iemesliem - kādēļ es gribētu aizbraukt vismaz uz brīdi, lai uzzinātu - KĀ es tiktu galā ar situāciju, ka visriņķī nav neviena man pazīstama un uzticama cilvēka, esmu tikai es un iemesli kādēļ es tur atrodos. Patiesībā es šeit esmu tikai es, jo cilvēks pats sev var tikai palīdzēt, citi var atbalsīt.Māmiņa man ir mīļa un cienījama un tā.. draugi ir viskolosālākie pasaulē un tā... bet līdz galam es paļaujos tikai uz sevi.
pagaidām..
|
thoughtful