20:07Šī diena ir visai brīnišķīga savā būtībā ar to, ka esmu izdarījusi vismaz daļu no tā, ko biju plānojusi. Tā gan ir tikai 1/4-tā daļa. Jāatzīmē, ka visas daļas nav vienādas, bet tas ir svarīgi tikai man.Vēl - šodien garastāvoklis ir darbīgs, diezgan neemocionāls, tomēr veidojot īsus apkopojumus par vielu, kas jāapgūst, tomēr zemapziņā nespēju aizmirst pasniedzēju. Būtībā nav pamata satraukumam. Vakardien notika emocionāls atgadījums RSU 1c auditorijā.Patiesībā mana kļūda ir tā, ka līdz šai inūtei tik nebūtisku lietu velku sev līdzi kā vecu kaķi. Tāpat arī secinājums, ka "grāds" nenozīmē, ka cilvēks tādēļ ir gudrs, iespējams kaut kur - pieaudzis. Tās ir manas subjektīvās domas. Scenārijs bija sīkumaini nebūtisks - pasniedzējam nepatika kur esmu apsēdusies,tas kur es sēdēju bija U veida galda iekšpusē, jo ārpusē nebija vairs vietas. Pasniedzējs jau otro semināru pēc kārtas ir ik pa mirklim noraizējies par šo sīkumu. Situācijā, kad pārmiju vārdu ar pretim sēdošo kolēģi pasniedzējs pēkšņi strauji pagriezās pret mani un sāka paaugstinātā tonī skaidrot, cik dikti viņam nepatīkot, ka es jau tā sēžot kā alus bārā un vēl uzdrošinoties sarunāties. Nu būtībā nesvarīgi ko un cik skaļi runāju ar kolēģiem, manuprāt liela brēka, maza vilna. BET, kas pats svarīgākais - brīdī, kad viņa acīm gailot viņš izteica savu subjektīvo viedokli par manu novietojumu telpā, es lūkojos viņa acīs (apzināti,norobežošanās nolūkos) tā, itkā viņš stāstītu ko interesantu. Mana seja bija atbrīvota un nemaz neliecinoša par to, ka viņš mani nosodītu. Nejutos un nejūtos vainīga nemaz. Tomēr visjautrākais bija tas, ka pasniedzēja sejas izteiksme pārsteigumā mainījās, viņš vienā brīdī izskatījās tāds kā nokaunējies, uzreiz pats atvainojās un teica, ka tas viņu kaitinot, lai tā vairs nedarot. Būtībā tā kā es savu vainu tur nesaskatu, man šī situācija liekas visai smieklīga. Tomēr... sakarā ar emocionālo briedumu. Esmu vērojusi šo pasniedzēju jau visas divas nedēļas katrā lekcijā un seminārā, viņa neveiklās kustības, lempīgo mutes plašo vārstīšanu un viņam šķietamo pārākumu pār studentiem. Nezinu gan kādēļ man ir tādas tieksmes, bet tā nu tas ir. Pasniedzējs man atgādina lielu bērnu. Jo viņš tāds izskatās. Katrā ziņā ne vīrišķīgs, ne manā skatījumā. Es to visu daru, lai saprastu - kas un kāpēc tieši tas man šinī cilvēkā nepatīk. Lūk - pierādījums tam, ka coilvēks jūt, ka viņš kādam nepatīk. Neapzināti. Laikam tas pasniedzējs to sajuta, bet tās bija sekas, cēloni es nevaru vēl saprast. par šodienu - gaidu, kad pienāks tā diena, gan viena gan otra... viena - mana dzimšanas diena.Tā būs tāda kā būs.Parasti tā ir saulaina:)). Bet otra mmm tā būs viena no kolosālākajām dienām šinī gadā. Vismaz vienai dienai gadā tādai ir jābūt, tās dienas mirkļi ir mīļi, murrājoši, elpu aizraujoši - nav svarīgi, kas tiek darīts, tā ir jauka. Kā itālijā gatavots tikai turienes kulinārijas receptēm īpašais noslēpums, ar tādu garšu es varu iedomāties kā skanēja tie vārdi, kas gan tika šoreiz uzrakstīti, paldies Tev, manu LV ;)! Nu tas man tāds prieks feins :)) |