milzhuks

.... jā, es tā arī jūtos.... salūzusi .... Salauza mani attiecības, cilvēki, tuvinieki .... Ir dažādi cilvēki ar dažādām pieejām pie dzīves... Jā, dzīvi es uztveru nedaudz nopietni, varbūt pārāk nopietni, tāpēc, ka nu man tāda dzīvīte ir izveidojusies vai .... ja nu pašā sākumā pirms es dzimu man bija ierakstīta tāda dzīve, tad jau tā laikam bija jānotiek.... Ja tā notika aiz kāda cilvēka kļūdas, tad tas ir nepiedodami!
JĀ, manu tuvinieku nāves ir manu dzīvi, uztveri, pieeju pie dzīves - pie lietām izmainījušas ... Ja es varētu ko mainīt, tad būtu nedaudz lietas ko mainītu .... Bet nu šī dzīve ir īstenība, kur nevar neko dižu mainīt!
Mana sirsniņa ir saplosīta, sadragāta, salīmēta, uzplēsta ... utt ... JĀ, MAN IR BAIL pazaudēt kādu tuvu cilvēku! JĀ, MAN IR BAIL pielaist sev tuvumā kādu jaunu cilvēku!!!! JĀ, man ir bail kaut ko jaunu veidot ....
BAIL uzticēties cilvēkiem, bail pielaist cilvēkus sev klāt, bail uzsākt jaunas attiecības, bail no zaudējuma.... Jā, es arī apzinos, ka tā nevar baidīties un neko nedarīt, bet nu esmu tik daudz reizes piemānīta, ka vairs nu tik tiešām VAIRS NESPĒJU UZTICĒTIES cilvēkiem! :(

Sāpīgi!!!