Gribēju slēpti atklāti, bet...

Puikas, kuri trinas un trinas līdz izdara kādu izšķirošu soli (vistipiskāk noskūpsta) ir baigi jaukiņie. ^^ Ņu, ja vien tas ir patiesi, bij jau viens tāds ar standarta frāzēm, nošpikotām no nez kurienes. Taču šitais vispār jau apkārt lidinājās kādu labu laiciņu. Tik ņu man bij tā, ka ņekā nebija. Bet saskatījos romaņķikas filmas (lai dieviņš nogrābstās!) un iepriekšējā reizē satiekot... bļinčiki! Sajūta parādījās! Viņa tuvumā pēkšņi bij miers. Ņu ceru tač, ka ņe tās filMeles vainīgas... tas būtu aplam dumji. Ņu, jā... bet tomēr incanti. Pēkšņi tiešām patīk, pavelk, gribu tuvāk, gribu pieskarties. Viņš varētu būt tiešām mīļš mīļākais. Wī! ^^