Sēdēju skolā, vienīgajā stūrī, kurā iespīd saule, lasu Freidu. Pienāk Joao, puisis, kurš kādreiz aicināja mani saikties. Lieki teikt, ka neveiksmīgi. No Brazīlijas. Mums kopā ir klasiskā harmonija. Es zināju, ka viņš zina ļoti daudz par klasisko mūziku, bet es nezināju, ka viņš 5 gadus mācījies filosofiju un psihoanalīzi. Nezināju, ka viņš zina tik pat daudz par literatūru un kino, cik par mūziku. Apbrīnojami dažreiz, ka tā notiek. |
|
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |