Visu vakaru galvā skanēja melodija. Vienu brīdu neizturēju, uzmetu uz papīra, sēdēju un domāju, kas tā ir. Tikko apsēdos gultā, melodija arvien neliek miera. Atvēru pfotoshop un sāku vilkt melodiju, cerēdama, ka kāds no jums varēs palīdzēt, bet pārāk sarežģīta touchpad kontrole. Tad sāku domāt, kā gan var apčakrēt sevi : Tā ir tēma. Kā es viņu varu zināt? Noteikti mācījos mūzikas literatūras eksāmenam. Veru vaļā tēmu folderi, otro mapi, domāju, kas tas varētu būt. Uzspiežu F. List - simf. poēma "Prelīdes" iev.t. Un ir. Pārsteigumā noelsos. Noklausījos pilno versiju. Debešķīga. Kā arī Bernsteina lekciju par Bēthovenu, Ludviga van 5. simfonijas 1. daļu, fragmentus no Prokofjeva "Romeo un Džuljeta", Vāgnera "Tristana un Izolde" simfonisko ievadu un "Valkīru lidojumu" no "Valkīra". Un tā katru vakaru. |