mikele

Šodien pie brokastu galda:
Oskars mazliet sašutis par manu vakardienas sarunu ar Santu.
- Un ko viņa atbildēja uz tavu "Apprecoties visa dzīve apstājas?"
- Neko. Piekrita, saprotams.
Oskars noliec galvu.
Klusums.
- Nē, nu es jau tā tieši nedomāju, apstājas - piemetinu, mēģinādama situāciju kaut kā labot. - Vienkārši ir citas prioritātes...

Es, piemēram, baidos no mīlestības, no attiecībām, no bērniem un tāda veida pienākumiem.
Acīmredzot vīrieši ne. Bet kas tad viņiem, ne bērns jāiznēsā, ne jāaudzina, pietiek ar viņu eksistenci. Mans tētis piedalījās manā audzināšana tikai tad, kad sievietes vairs nezināja, ko darīt. Un man ar to pietika. Es vēl neesmu tik stipra, lai tā vienkārši noliktu visus mērķus malā un pateiktu : gribu ģmeni.
Phe.
Neticami, ka es saviem vecākiem piedzimu, kad viņiem bija 23.
Tik, cik šogad paliks Oskaram.