Valentīndienā mani, starp citu, neapsveica, nu proti tur šokolādi nedeva un rozes nedāvināja, man it kā pie kājas, bet kaut kas tomēr jauks tajā visā ir. Vakarā, paejot garām puķu stendam veikalā, tomēr mazliet saskumu un teicu savam vīrietim, ka man neviens nekad nedāvina puķes. Kāpēc tā? "Maybe it is corny and very cheesy... especially me saying it's not about the flowers or anything, but the gesture. But you know, even I like to be reminded how amazing I am." Pēc pāris dienām viņš pieminēja, ka jūtoties ļoti stulbi, jo nebija man sagādājis tās puķes. Es teicu, ka tas nekas, it's just flowers, un nemanami nodūru galvu, kas sieviešu valodā nozīmē : "You better get me those flowers soon and tell how much you love me and how unbelievably lucky you are having me around." Varbūt to es tā nemaz nedomāju, bet es vienkārši sajutos skumji, jo goda vārds, man neviens nekad nedāvina puķes. Iepriekšējam mīļotajam lūdzos tik ilgi, lai man uzdāvina puķes, ka beigās neizturēju un sāku pati sev ik pa laikam pirkt pa pušķim, bet tas ir vēl skumjāk. Atgādina par "If you need to tell somebody you are a lady.... obviously you are not." Bet varbūt somebody ir vienkārši izcili idioti? Jebkurā gadījumā, atcerējos par tām puķēm un Valentīndienām, kurās man neviens nekad neko nedāvina. |