Viņa izgāja no skolas, vēl iepriekš ieejot toletē un sapurinot savus matus tā, lai var sasiet astē, ieskatījās pulkstenī, rādītāji bija nostājušies uz desmitiem. Viņai patīk vēlie vakari skolā, koncerti, kuros troksnis neatšķirās no skaņas, vakari ar sarkanvīnu par brīvu un cigaretēm starplaikos, ar mūziku, kuru viņa gribētu saukt par savējo.
Otro koncertu vakaru pēc kārtas viņu pavada inonēziešu studiju biedrs, ļoti labsirdīgs, bet grib saukt sevi par mafijas puiku un narkomānu. Viņu vienmēr uzjautrina tie, kuri grib izlikties par sliktākiem nekā viņi ir.
Šovakar viņa aizgāja mājās, atvēra durvis, domādama : Pokera vakars. Cilvēki tātad.
Bet dzīvoklis ir tumšs.
Viņa noliek somu, ieslēdz gaismu, noģērbjas un uzvelk savu mīļāko vilnas kleitu, kura atsedz vienu plecu, pelēkā krāsā, ieiet virtuvē, uzvāra kafiju, apsēžas viesistabas dīvānā, šodien interneta dzīvoklī nav.
Viņa apskatās grāmatu plauka virzienā un ieauga garos tinamos papīrus.
- Jā, - to viņa nodomā, izvelk tabaku un sev uztin.
Viņa pāris reizes ievelk, aiziet un izvelk Selindžera "Franny & Zooey" ("The Catcher in the Rye" ir viņas mīļākā grāmata), aiziet atpakaļ līdz dīvanam un uzliek kājas uz galda,
..."The facts at hand usually speak for themselves, but a trifle more vulgarly, I suspect, than facts even usually do. As a counterbalance, then, we begin... "
viņa iesāk ar Zooey.
Pēc pāris lapām viņa izdzird tronkšņus, kuri nāk no ielas puses.
- Atkal turki klaigā, - viņa nodomā, dzirdot, kā tie paiet garām viņas dzīvoklim.
Viņa ieklausās uzmanīgāk, tie apstājas pie viņas dzīvokļa durvīm, viņa sastingst.
Tie atver durvis un sāk kāpt pa trepēm, - Varbut kaimiņi, - viņa nodomā. Viņa dzird soļus apstājamies pie otrā stāva durvīm, šajā mājā ir tikai divi dzīvokļi - viņas un vēl viens trešajā stāva (tur, kur viņa dzīvo, šejienieši teiktu - Tavs dzīvoklis ir "on the first floor").
Vīrieši ārpus durvīm izvelk atslēgas, viņa dzird to šķindoņu ieliekot slēdzenē, un atver durvis. Viņa vēl izmisīgi cer, ka atvērtais ir kaimiņu dzīvoklis. Viņa pagriež galvu pret arku, aiz kuras ir ieejas durvis,
bet tajā pēc pāris sekundēm parādās Viņš.
- You, - viņa atviegloti nopūšas. - I thought... - viņa apklust.
- Let's play Poker, - viņš saka, visi apsēžas uz dīvāniem apkārt galdam.
Pokera vakars, tātad.
- I woun't play. - viņa nosaka, zīmīgi paskatās un apkārt sēdošajiem , - Today. - viņa piemetina.
- I have a book, - viņa norāda uz savu mazo zaļos vākos iesieto "Freniju un Zūiju".
..."Ten-thirty on a Monday morning in November of 1955, Zooey Glass, a young man of twenty-five, was seated in a very full bath, reading a four-year-old letter. It was almost endless-looking..."
Otro koncertu vakaru pēc kārtas viņu pavada inonēziešu studiju biedrs, ļoti labsirdīgs, bet grib saukt sevi par mafijas puiku un narkomānu. Viņu vienmēr uzjautrina tie, kuri grib izlikties par sliktākiem nekā viņi ir.
Šovakar viņa aizgāja mājās, atvēra durvis, domādama : Pokera vakars. Cilvēki tātad.
Bet dzīvoklis ir tumšs.
Viņa noliek somu, ieslēdz gaismu, noģērbjas un uzvelk savu mīļāko vilnas kleitu, kura atsedz vienu plecu, pelēkā krāsā, ieiet virtuvē, uzvāra kafiju, apsēžas viesistabas dīvānā, šodien interneta dzīvoklī nav.
Viņa apskatās grāmatu plauka virzienā un ieauga garos tinamos papīrus.
- Jā, - to viņa nodomā, izvelk tabaku un sev uztin.
Viņa pāris reizes ievelk, aiziet un izvelk Selindžera "Franny & Zooey" ("The Catcher in the Rye" ir viņas mīļākā grāmata), aiziet atpakaļ līdz dīvanam un uzliek kājas uz galda,
..."The facts at hand usually speak for themselves, but a trifle more vulgarly, I suspect, than facts even usually do. As a counterbalance, then, we begin... "
viņa iesāk ar Zooey.
Pēc pāris lapām viņa izdzird tronkšņus, kuri nāk no ielas puses.
- Atkal turki klaigā, - viņa nodomā, dzirdot, kā tie paiet garām viņas dzīvoklim.
Viņa ieklausās uzmanīgāk, tie apstājas pie viņas dzīvokļa durvīm, viņa sastingst.
Tie atver durvis un sāk kāpt pa trepēm, - Varbut kaimiņi, - viņa nodomā. Viņa dzird soļus apstājamies pie otrā stāva durvīm, šajā mājā ir tikai divi dzīvokļi - viņas un vēl viens trešajā stāva (tur, kur viņa dzīvo, šejienieši teiktu - Tavs dzīvoklis ir "on the first floor").
Vīrieši ārpus durvīm izvelk atslēgas, viņa dzird to šķindoņu ieliekot slēdzenē, un atver durvis. Viņa vēl izmisīgi cer, ka atvērtais ir kaimiņu dzīvoklis. Viņa pagriež galvu pret arku, aiz kuras ir ieejas durvis,
bet tajā pēc pāris sekundēm parādās Viņš.
- You, - viņa atviegloti nopūšas. - I thought... - viņa apklust.
- Let's play Poker, - viņš saka, visi apsēžas uz dīvāniem apkārt galdam.
Pokera vakars, tātad.
- I woun't play. - viņa nosaka, zīmīgi paskatās un apkārt sēdošajiem , - Today. - viņa piemetina.
- I have a book, - viņa norāda uz savu mazo zaļos vākos iesieto "Freniju un Zūiju".
..."Ten-thirty on a Monday morning in November of 1955, Zooey Glass, a young man of twenty-five, was seated in a very full bath, reading a four-year-old letter. It was almost endless-looking..."