Ok, 
unamade ir pilnīga taisnība, mikai jāatsāk rakstīt, mazliet jocīgi būs, latviešu valoda sāk palikt tāla un sveša, jāpatrennē ir.
Īsos vārdos, viss ir ok, pirmo reizi tā pa īstam ir ļoti laba sajūta. Par visu.
Ko tad lai pasaka? Ai nu laikam vienkārši mazliet vairāk jāseko čujam, mazliet vairāk jāstrādā un vienkārši pārstāt spēlēt galvā pingpongu ar nākotni ir baigi veselīgi, I don't know.
Aizvien vairāk sajūta, ka apkārt kaut kāds amatierisms valda, visi tie šarlatāni, kuri ne sūda nejēdz, bet taisa no sevis lielo konceptuālismu un sauc sevi par "māksliniekiem", ai nu nezinu,
kaut kā man tas kopā neslēdzās. Bet moška nahuj manu estētismu.
Pateicu savam vīrieša gabalam, ka mirīju pamazām nost šajā miestā, viņš pamāja ar galvu un tieca, lai braucot pie mades,
priecājos, mans vīrietis ir satriecošs. Pirmo reizi man galarezultāta vietā dod rīkus, ar kuriem pašai savu rezultātu radīt, sākumā biju mazliet apjukusi,
tad ieslaucīju ego pagultē, izkratīju no galvas visas šausmas un kā balta lapa teicu : let's go!
Būšu netipiski latviska un ne sūda nesūdzēšos, tā vietā, reku bilde, kura šodien nomainīja manu desktopa pikčēru :
unamade ir pilnīga taisnība, mikai jāatsāk rakstīt, mazliet jocīgi būs, latviešu valoda sāk palikt tāla un sveša, jāpatrennē ir.
Īsos vārdos, viss ir ok, pirmo reizi tā pa īstam ir ļoti laba sajūta. Par visu.
Ko tad lai pasaka? Ai nu laikam vienkārši mazliet vairāk jāseko čujam, mazliet vairāk jāstrādā un vienkārši pārstāt spēlēt galvā pingpongu ar nākotni ir baigi veselīgi, I don't know.
Aizvien vairāk sajūta, ka apkārt kaut kāds amatierisms valda, visi tie šarlatāni, kuri ne sūda nejēdz, bet taisa no sevis lielo konceptuālismu un sauc sevi par "māksliniekiem", ai nu nezinu,
kaut kā man tas kopā neslēdzās. Bet moška nahuj manu estētismu.
Pateicu savam vīrieša gabalam, ka mirīju pamazām nost šajā miestā, viņš pamāja ar galvu un tieca, lai braucot pie mades,
priecājos, mans vīrietis ir satriecošs. Pirmo reizi man galarezultāta vietā dod rīkus, ar kuriem pašai savu rezultātu radīt, sākumā biju mazliet apjukusi,
tad ieslaucīju ego pagultē, izkratīju no galvas visas šausmas un kā balta lapa teicu : let's go!
Būšu netipiski latviska un ne sūda nesūdzēšos, tā vietā, reku bilde, kura šodien nomainīja manu desktopa pikčēru :