mikele

Sapnī mamma nopirka māsai zirgu. Brūnā krāsā. Zirgs runāja cilvēku mēlē.
Māsai tas necik daudz neinteresēja, es biju daudz lielākā sajūsmā.
Kad māsa pirmo reizi bija izjājusi ar zirgu, zirgs bija ļoti nelaimīgs. Es sapratu, ka tas noteikti tāpēc, ka ir ļoti izsalcis. Tā arī es prasīju : "Vai tu esi izsalcis?" Zirgs atbildēja, ka neizsakāmi izsalcis.
"Ko tu vēlies, lai es tev pagatavoju?" jautāju zirgam, jo nekādi nevarēju atcerēties, ko zirgi ēd.
Zirgs teica, ka viņam garšojot graudi un zāle, bet, ka vismīļākais viņa ēdiens ir ceptas olas un biezpiens.
Sagatavoju abus.
Atceros, ka zirgs gulēja stāvus vecāku istabā, apsegts ar segu. Māsai laikam likās, ka tētis tā to nepamantīs.
Kad zirgs bija paēdis un kad es biju viņu izvedusi ārā nokārtot dabiskās vajadzības, zirgs prasīja, vai es gribu ar to izjāt.
"Tu esi vienīgā, kas par mani rūpējās. Jāsim." tā viņš teica.
Viņam nebija seglu.
Tad mēs ķērām vēju.

Otrajā sapnī es redzēju spoguļus, kuros dzīvo ļauna ragana un viņas meita.
Viņas abas gribēja tikt no spoguļa ārā, ieprostojot tur citas, nevainīgas dvēseles.
Es kaut kā nojautu, ka mums bēniņos paslēpti tādi spoguļi, un zināju, ka puisēns, kurš netīšām ieklīdis mūsu mājā, ieejot bēniņos iekšā, nav tas pats, kurš iznāk no tiem ārā.
Izskatās kā uz mata, bet nav.
Neviens man neticēja.
Tad es piecēlos.

Sfumato is a willingness to embrace ambiguity, paradox, and uncertainty. Leonardo’s phenomenal ability to hold the tension of opposites, to embrace uncertainty, ambiguity, and paradox, was a critical characteristic of his genius.

Here are two ways to apply Sfumato:

1. Make friends with ambiguity -
list some situations from your life where ambiguity reigns (e.g. waiting to hear if you were accepted at the college of your choice) and describe the feeling.

2. Cultivate confusion endurance - sharpen your senses in the face of paradox. You can do it by asking questions like “How are my strengths and weaknesses related?” or “What is the relationships between my saddest moments and the most joyful ones?”