Sapnī mamma nopirka māsai zirgu. Brūnā krāsā. Zirgs runāja cilvēku mēlē. Māsai tas necik daudz neinteresēja, es biju daudz lielākā sajūsmā. Kad māsa pirmo reizi bija izjājusi ar zirgu, zirgs bija ļoti nelaimīgs. Es sapratu, ka tas noteikti tāpēc, ka ir ļoti izsalcis. Tā arī es prasīju : "Vai tu esi izsalcis?" Zirgs atbildēja, ka neizsakāmi izsalcis. "Ko tu vēlies, lai es tev pagatavoju?" jautāju zirgam, jo nekādi nevarēju atcerēties, ko zirgi ēd. Zirgs teica, ka viņam garšojot graudi un zāle, bet, ka vismīļākais viņa ēdiens ir ceptas olas un biezpiens. Sagatavoju abus. Atceros, ka zirgs gulēja stāvus vecāku istabā, apsegts ar segu. Māsai laikam likās, ka tētis tā to nepamantīs. Kad zirgs bija paēdis un kad es biju viņu izvedusi ārā nokārtot dabiskās vajadzības, zirgs prasīja, vai es gribu ar to izjāt. "Tu esi vienīgā, kas par mani rūpējās. Jāsim." tā viņš teica. Viņam nebija seglu. Tad mēs ķērām vēju. Otrajā sapnī es redzēju spoguļus, kuros dzīvo ļauna ragana un viņas meita. |