| |
| |
|
"Ko es darītu, ja rīt man būtu jāmirst?" jeb pāris atklāsmes par eksistenciālismu.
Es, piemēram, domātu, ka manai dzīvei īsti nav bijusi jēga. Mūžīgās eksistenciālisma un postmodernisma filosofiskās muļķības tā sačakarējušas prātu un ieskaidrojušas simtiem mazohistisku domu, ka vienā brīdī eksistenciālisma postulāti man kalpoja Bībeles baušļu vietā. Galvenais pašam noticēt, ka jēgas nav. Ka tu esi viens. Ka tevi nesaprot. BLEFS. "Everyone tells you what to do and what's good for you. Vai tad filosofija nav pārvērtusies par kārtējo kultūras grupiņu, pie kuras sevi pieskaitīt? Tā, lai savā profilā vari ierakstīt "Es taisu bildes ar Canon, esmu Apple cilvēks, klausos Frank Zappa un banoju politiku, un by the way - esmu arī īstens eksistenciālists." Vai tu jūties labāk savā gultas stūrī tukšojot sesto Martini glāzi pēc kārtas? 20. gadsimta cilvēks varēja būt eksistenciālists, mēs...? Mēs vienkārši esam izlepuši. Un mums ir garlaicīgi. No mums pašiem. Cilvēki ir nodzīvojuši savas dzīves mēģinot izskaidrot, kāpēc viss notiek tā, kā tas notiek. |
|
| |
| |
|
There will always be at least one person who will care about you, so don't fucking tell me this bullshit that you are alone. You are not. And you know it. |
|
| |
| |
| |
|
Par mani.
Viņai patīk plēst maizi ar rokām, vilkt tikko izmazgātas drēbes, kuras ir mazliet sarāvušās, pieskarties nekad neattaisītas grāmatas lapām, pierakstīt idejas Moleskine kladē, sēdēt un klausīties skaņās. |
|
| |
| |
|
Par pagātni.
Tikko netīšām izdzēsu foleri ar nosaukumu "RDKS mācības". Visi vecie mājasdarbi, bildes, mūzika, viss pagalam. Bet varbūt tā vajadzēja, varbūt |
|