mikele

Pamēģināju kādu mēnesi konstanti neko nedarīt.
Dzīvot un priecāties par katru doto dienu,
neiet uz skolu, sēdēt caurām dienām mājās, skatīties pa logu, būt līdzās,
būt. Tā vienkārši.
Bet jāatzīst, ka tā tās lietas arī laikam nestrādā, sava prāta apzināšanās jau baigi forša štelle, palīdz kaut kādā mērā arī it kā,
bet padarīta darba augļi man patīk labāk.
Tas tāds eksistenciālais egoisms no vienas puses, bet no otras...
"A warrior does not give up what he loves."