NE-DRĪKST.
Jādara viss pašai, bļe.
Kā es tā cerēju, ka viss te tik vienkārši nokārtosies, ka dabūšu dzīvokli par Latvijas cenām, ka ātri varēšu saukt kādu vietu par "savējo" un pilsētu par "mājām".
Ilgi tā vēl nebūs. Dzīvoju karājoties gaisā, zinu, citiem ir bjis trakāk, bet es tā nevaru. Nu nevaru un viss, kaut gan agrāk domāju savādāk.
Man nepatīk socializēties piespiedu kārtā. Nepatīk un viss.
Bet vairs nepārdzīvoju. Šodien hosta dzīvoklis paliks manā rīcībā, vajag vientulību, vajag.
Bet savus cilvēkus līdzās tāpat. Atliek vien biedrs Oskars, traki būtu ar viņu, trennēšu raksturu, izdzīvo tie, kuri saka "Nē".
Šodien kaut kā samierinājusies esmu jau ar visu, kas notiek.
Būs dzīvoklis, varbūt paies laiks, bet būs.
Būs darbs, būs nauda, es zinu. Braukšu bieži ciemos pie jums bet pie VIŅA galvenokārt,
pacietību, Miss,
tikai
pacietību.