ārā nu tik superīdziņš laiciņš, bet es nevaru iet ārā. (mm)

gribu the cure partiju, kur skanētu tikai the cure, visi būtu laimīgi - čillotu un neviens nepārslēgtu mūziku vai nekunkstētu par to, ka tāda viņiem nepatīk.
tikai nav jau kur rīkot. un ko gan es aicinātu?!
dream big dreams!

man ir auksts.
ļoti, ļoti auksts.
nu kāpēc ir tik auksts?

un es biju uz Intara Busuļa koncertu.
un man ļoti, ļoti patika.
bet arī tur bija auksts.

jā, rīt es eju uz skolu, jo Ieviņš mani sautrauca ar savu zvanu, un es negribu palaist garām visu svarīgo vēsturē. un algebrā grūtā tēma arī jāiemācās būs. jo nākamnedēļ takš k-darbs. brr.
tāpēc es gāju pie savas ārstes un teicu, ka jūtos lieliski un, ka viss kārtībā.
bet viņa nudien ir dīvaina. jau otro reizi, kad es esmu tur, viņa sāk bez maz vai kliegt uz mani. ne pa tēmu.
šoreiz sākumā sāka klaigāties par to, ka jā, tā jau mūsdienās ir, ka tie jaunieši tik neaktīvi un, kad viņiem jautā vai viņi negrib kko darīt, viņi atbild, ka nē, negrib.
un tad viņa saka - nē, nē, es nelasu tev morāli, pasarg dievs, nē.
bet man gan izklausījās citādāk, bet es vienalga tikai teicu - jā, jā, es saprotu.
tad viņa sāka man braukt virsū, ka es jau noteikti nebraucu ar riteni, ka sēžu visu laiku pie datora un ģērbjos pārāk pliki, tāpēc jau arī saaukstējos.
nu nēēe. bet atkal tikai - jā, jā, tā jau ir.
un tad viņa sāka kko par to, ka viņai uz e-mailu nāk ielūgumi uz visādām konferencēm par vingrošanu, vai kko tādu, bet viņa jau var aiziet noklausīeties, bet viņai takš nav laika. - MAN NAV LAIKA TO STĀSTĪT. KAD TAD ES KĀDAM TO VARĒŠU IZSTĀSTĪT?
jēzus.
man nudien paliek bail no viņas.
ā, un jā. viņa nepaskatījās manu kaklu un nepaklausījās.
vienkārši sēdēja un bļāva.
tas nudien padarīja mnu dienu gaišāku. (sun)


bet notika arī kas labs. man autiņā, nošķaudoties, kāda sieviete pateica -uz veselību. es tā apstulbu. jo nu autobusā neviens nekad to nesaka. pat bieži vien skolā neviens neko nesaka.
bet autobusā. sveša, ļoti smaidīga sieviete.
es tā apstulbu, ka spēju tikai pasmaidīt viņai.
viņa noteikti nodomāja, cik nepieklājīgi, ka pat nepateicu -paldies.
un viņa nekad vairs neteiks nevienam -uz veselību, autobusā.
jā, lieliski, es to nogalināju.

aizgāji, bet man gribās, lai nāc atpakaļ.
zini, tas miegs nemaz tik ļoti nenāk.

rītrītrītrītrītrītrītrītrītrītrītrītrītrītrītrītrītrītrītrītrītrītrītrītrītrītrītrītrītrītrītrīt!
nu fakin, kāpēc gan es kādreiz nevaru turēt savu muti ciet?!

tā uztraukusies sen nebiju bijusi. nē, tā uztraukusies es nekad nebiju bijusi.
bet nu visā visumā, galu galā, kopumā bija lābi.
bāc, gribās atpakaļ....
nekas, nekas. vasara vēl nav beigusies. nekas vēl nav beidzies.

un man žēl dažu cilvēku. viena cilvēka, pareizāk sakot.


un mana pirmā septembra kleita izrādās ir baigi īsa. bļin. un es viņu taupīju visu vasaru, priekš pirmā septembra, lai tagad izdomātu vilkt ko citu?! nēē... tikai nosalt gan es nosalšu.

un viss sākas no gala. mēs esam viņu zaudējuši, jo tā tur ir... veh. fuj.
un man jau tagad negribas viņu satikt, jo nu tam visam iet cauri vēlreiz? nē, paldies. man ir vēl citi draugi. un laivas un PV un darbs jau ir pagājis. tā kā, neko jau mans vairs nevajag no viņas. (bāc, būtu laimīga, ja es tā nedomātu)

"grūta dzīve mums meitenēm, kas nav maukas."

tā bija visdīvainākā dzimšanas dienas ballīte, kādā es jebkad esmu bijusi.
jēziņ. nē, nu man jau bija jautri, bet nū. :D


un šodien biju ciemos pie krustmātes dārzā un tur nogulēju visu ciemošanos.
aizbraucu - aizgāju gulēt - pamodos - braucu mājās.

un Nadīne nakts vidū, pēc trim energījas dzērieniem paliek ļoti dīvaina, ļoti. vēl ļotāk nekā parasti.

un es patiešām nezinu, ko domāt. un darīt.
aij, lai jau viņa izlemj manā vietā.

-EU!
-kas ir?
-kāpēc mana telts ir nojaukta?
-LABRĪT! hahahaha... tāda viņa ir jau divas stundas.


eh, kā man patīk šie jaukie klases pasākumiņi.

un jess, man nebūs jābrauc uz Lietuvu. VŪŪHŪŪ party all day. ;D



ālē hop, šodien atkal prom.

nav jau tā, ka es tam visam neticu.
es vienkārši negribu ticēt.
būs labi. nemirsim. nebūs jāpārvācas uz ASV. nu nebūs.