123456789

jā, rīt es eju uz skolu, jo Ieviņš mani sautrauca ar savu zvanu, un es negribu palaist garām visu svarīgo vēsturē. un algebrā grūtā tēma arī jāiemācās būs. jo nākamnedēļ takš k-darbs. brr.
tāpēc es gāju pie savas ārstes un teicu, ka jūtos lieliski un, ka viss kārtībā.
bet viņa nudien ir dīvaina. jau otro reizi, kad es esmu tur, viņa sāk bez maz vai kliegt uz mani. ne pa tēmu.
šoreiz sākumā sāka klaigāties par to, ka jā, tā jau mūsdienās ir, ka tie jaunieši tik neaktīvi un, kad viņiem jautā vai viņi negrib kko darīt, viņi atbild, ka nē, negrib.
un tad viņa saka - nē, nē, es nelasu tev morāli, pasarg dievs, nē.
bet man gan izklausījās citādāk, bet es vienalga tikai teicu - jā, jā, es saprotu.
tad viņa sāka man braukt virsū, ka es jau noteikti nebraucu ar riteni, ka sēžu visu laiku pie datora un ģērbjos pārāk pliki, tāpēc jau arī saaukstējos.
nu nēēe. bet atkal tikai - jā, jā, tā jau ir.
un tad viņa sāka kko par to, ka viņai uz e-mailu nāk ielūgumi uz visādām konferencēm par vingrošanu, vai kko tādu, bet viņa jau var aiziet noklausīeties, bet viņai takš nav laika. - MAN NAV LAIKA TO STĀSTĪT. KAD TAD ES KĀDAM TO VARĒŠU IZSTĀSTĪT?
jēzus.
man nudien paliek bail no viņas.
ā, un jā. viņa nepaskatījās manu kaklu un nepaklausījās.
vienkārši sēdēja un bļāva.
tas nudien padarīja mnu dienu gaišāku. (sun)


bet notika arī kas labs. man autiņā, nošķaudoties, kāda sieviete pateica -uz veselību. es tā apstulbu. jo nu autobusā neviens nekad to nesaka. pat bieži vien skolā neviens neko nesaka.
bet autobusā. sveša, ļoti smaidīga sieviete.
es tā apstulbu, ka spēju tikai pasmaidīt viņai.
viņa noteikti nodomāja, cik nepieklājīgi, ka pat nepateicu -paldies.
un viņa nekad vairs neteiks nevienam -uz veselību, autobusā.
jā, lieliski, es to nogalināju.