http://tinyurl.com/ykgxtnu un http://tinyurl.com/ykqytcu
http://tinyurl.com/cyxm9e un un http://tinyurl.com/2zxnm5

jes jes.

es mācīšos, mācīšos līdz iekritīšu gultā.
un man šķiet, ka man tik ļoti jau viss ir pretīgi apnicis, ka tulīt sākšu ēst šokolādi.


bet pēdējās dienās esmu sapratusi, ka mainīt dzīvi ir TIK VIEGLI. pat nav īpaši jāpiepūlās vai sevi jāierobežo vai jāuzliek sev kādi sodi.
negribi - nedari, negribi ēst to - neēd, negribi pīpēt - nepīpē, gribi mācīties - mācies.
easy.

viss brīvlaiks kā pa gaisu. neko jēdzīgu neesmu darījusi, tik vandījusies kkur apkārt. (izņemot moku nakti ar domrakstu)
+ es beidzot, tiešām beidzot uzrakstīju CV un motivācijas vēstuli. un es ne tikai uzrakstīju, bet arī aizsūtīju jau visām organizācijām, kurām vajadzēja. doma sūtīt vēl uz kādu. jo man kkur jātiek.
te es pēc pusgada

te es Barselonā. hahaha

nu jāa.

bet nu es, protams, feilojos un apmērām četrām organizācijām nosūtīju nepareizos CV un mot. vēstuli jeb paraugu. un pēc tāda ļoti gudra e-pasta seko "im sorry, there was a mistake..." diez par kādu muļķi viņi mani uzskatīs. ;D

bet galvenais, ka ārā pavasaris, tulīt skola beigsies un būs vasara.
šodien atklājām riču sezonu.
viss baigi labi.

un šodien man būs lielo plānu plānošanas diena. jāuztiasa kkāds grafiks un plāns dzīvītei. kkā jau jāierobežo viss, lai saprot, ko dara.

6dienas rīts un es jau esmu pamodusies. tas ir ļoti dīvaini. nezinu pat ko iesākt.
iespējams savākšu istabu, lai, kad visi vēl guļošie draudziņi pamodīsies, varam iet ārā (iet ārā. ha, tā kā bērnībā)



un beidzot arī es jūtu to pavasari. ja man prasītu, es teiktu, ka laiks ir ideāls. kādi plūdi?! ja es neietu prom tālāk par Oz, vai, ja man būtu aizliegts iebraukt Jelgavā (un, ja es nelasītu avīzes un neskatītu ziņas), tad es nekad nedomātu, ka kkur ir kādi plūdi. man te viss ir sausāks par sausu.
ceru, ka tagad nepiesaucu ļaunu tā lieloties.

tikko jau grasījos izgāzt visu, kas iekšā, jo kkāds nenormāli slikts garastāvoklis parādījās un vispār bēdas un viss pārējais sliktais.
bet Rastijs paspēja jau uzlabot manu omiņu pirms paspēju ko bilst. ak.


jap jap

bet to dziesmu es vēl joprojām nevaru sameklēt, kas mani nenormāli kaitina.


un es sāku skatīties Nine, par ko es biju ļoti satraukta. ilgi nevarēju nokačāt, tad nevarēju skatīties. esmu redzējusi 40 min. un nevarētu teikt, ka man baigi patīk. tāda nekāda. ceru, ka būs kāds spraigs un aizraujošs notikums.

7 no riita un es esmu skolaa. (jaa, te nav garumziimju. nu ir, uz Alta, bet taa saarezghiiti) visi gulj. man nav kur guleet. ko es te daru? es tieshaam nezinu.

bļāviens jau astoņi, bet man vēl vannā jāiet un tik daudz jāmācās.
bet dzert pirms mācīšanās neiesaku. nekoo negribās darīt. tikai vai nu dzert tālāk vai ieslēgt kādu filmu un atlaizties spilvenos un lēnām iemigt. hhaa
nē, man ir jautri.


un pie velna, es braukšu uz Spāniju.

es atkal esmu nenormāli pārgurusi.
nu, kad es jutīšos atkal normāli.

balss vairs nav vispār nav.





nenormāli gaidu vasaru.
siltumu, positivusu, šortus, čībiņas, saulesbrilles.
nu lūdzu.

nu trijos vārdos par Itāliju.
protams, bija superīgi. silts, cilvēki jautri un jauki. Turīna vispār nenormāli skaista.
dzīvoju viena. viesnīcā gandrīz nemaz neatrados. nevienu kaimiņu nesatiku. kā no rīta atvilkos mājās, tā pēc trim stundām jau gāju prom. pēc nedēļas nenormāls nogurums bija.
+ izstaigājot Turīnu naktī, ejot mājās, jau pārzinu kā savu kabatu. visu māku atrast, visur māku nokļūt, jeb eju pēc principa - ja zaļā gaisma, tad eju tālāk, ja sarkanā - tad nogriežos pa kreisi. bet visu atradu un ne reizi neapmaldījos :D
un Itāļi ir viena nenormāla tauta. hha. bet tik jautri. nedēļas laikā gandrīz nemaz neiztērēju naudu par alkoholu. vai kko citu. viss bija pat velti vai mums deva. un tērēt naudu arī nebija īpaši laika, tāpēc pēdējā dienā visu naudu iztērēju drēbēs. bet nu vismaz pavasara jaciņu nopirku un kedas. vismaz kko noderīgu. bet tas jau nekas, ka neko no nopirktā tagad nevar vilkt. muļķa ziema.
diskusijas arī bija baigās. nopietns pasākums vispār. bet es izdomāju definīciju, kas ir soci-cultural sustainability un hot spānim patika. haha. un itāļiem ir vājprātīgs akcents. saprast var katru trešo vārdu.
un katru dienu bija lekcijas, kur uzstājās svarīgi cilvēki. zinātnieki, profesori utt. un katrā no tām es TIK saldi gulēju. pēdējā dienā pat biš kauns sametās no tā, ka es tik brutāli esmu izmetusies krēslā un guļu. bet acis noturēt vaļā bija neiespējami.

un viens rīts man bija tik traks.
1. es aizgulējos. pa 7 min sataisījos un izskrēju no istabiņas un nesos uz viesnīcas vestibilu.
2. pa ceļas meklēju telefonu! NAV. fak. bet man jau 8os jābūt.
3. skrienu atpakaļ uz numuriņu. visu pārmeklēju. NAV
4. aizskrienu atpakaļ uz vestibilu, paķeru somu, meklēju. NAV
5. aizskrienu atpakaļ uz numuriņu, vēlreiz pārmeklēju visas malas. fak nu nav.
labi, laika vairs nav. ejam brokastīs. es nenormāli nelaimīga. aizvelkos. brokastis, kā vienmēr, nekādas. ok.
+ man bija kkādas milijons sms no mammas. bet es nevarēju atbildēt, jo, laikam, kred par maz. un tagad vēl es pazaudēju telefonu.
ok, brokastis piebeigtas, brauksim tulīt tālāk un kas notiek. man zvana telefons somā. āah.
bet tā kopumā bija nenormāli forši. arī visas kaitinošās rumānietes, borats, lady gaga, izsalkušie, trakie autobraucēji visu kopā padarīja par labu pasākumu. hmm



un tagad man ir ļoti liela dilemma.
es gribēju braukt uz Spāniju. bet tagad, man tik ļoti dziļi sirsniņā ir iekritusi Turīna. un es nezinu, ko man darīt. Spānija ir mans sapnis jau tik sen. bet ja nu tur nav tik forši kā iecerēts. Turīnā es vismaz esmu bijusi. bet Spānija.
hmm, un Turīna.
eh.